Par pamatnostādņu apstiprināšanu šodien bija plānots lemt valdības izbraukuma sēdē, taču laika trūkuma dēļ jautājums tika atlikts. Vienlaikus izstrādātais dokuments nav saskaņotas ar Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.
Kā pamatnostādnēs norāda VARAM, Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības atšķirībām un starp Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijas valstīm tās ir trešās augstākās.
Proti, Rīgas plānošanas reģionā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2016.gadā bija 17 213 eiro, kas ir 135% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī. Kurzemē IKP uz vienu iedzīvotāju ir 74% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī, Vidzemē 66%, Zemgalē 63%, bet Latgalē - 51%.
Līdz ar to reģionālās politikas mērķis ir visu reģionu potenciāla attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus kvalitatīvas dzīves vides attīstībai.
Vienlaikus esot būtiski arī nodrošināt, lai Rīgas metropoles areāla attīstība netiktu pretnostatīta Latvijas ekonomiski vājāko reģionu attīstībai, pilnvērtīgi izmantojot areāla potenciālu konkurētspējas stiprināšanai Baltijas jūras reģionā un Latvijas tautsaimniecības attīstībai.
Būtiskākie izstrādātās jaunās reģionālās politikas principi un tematiskie virzieni ir teritoriālā pieeja atbalsta sniegšanā, tematiskā koncentrācija un viedu risinājumu principa piemērošana attīstības plānošanā un projektu īstenošanā.
Šie virzieni paredz atbalstu sniegt visiem plānošanas reģioniem un pašvaldībām, paredzot, ka priekšroka un lielāks atbalsts tiks sniegts reģioniem ar augstākām reģionālās attīstības atšķirībām, diferencējot atbalstu atbilstoši IKP līmenim.
Proti, plānots, ka atbalsts tiks sniegts attīstības centriem, lauku attīstības telpai, Rīgas metropoles areālam, Austrumu pierobežai un Baltijas jūras piekrastei atbilstoši specifisko teritoriju vajadzībām un izaugsmes iespējām, tai skaitā, ņemot vērā izcilus dabas, ainavu un kultūrvēsturisko teritoriju areālus, kur koncentrētas tās unikālās vērtības, kas veido Latvijas un tās dažādo reģionu identitāti un starptautisko atpazīstamību.
Tāpat plānots paplašināt atbalsta iespējas vietējo teritoriālo kopienu, tostarp, iedzīvotāju virzītām iniciatīvām.
Runājot par tematisko koncentrāciju, nostādnes paredz, ka līdzekļi galvenokārt tiks sniegti reģionālās ekonomikas attīstībai, kas balstās uz plānošanas reģionu un pašvaldību aktīvu rīcību, tai skaitā sniedzot atbalstu pašvaldībām uzņēmējdarbības vides attīstībai, ceļot produktivitāti un piesaistot cilvēkresursus reģionos, kā arī veidojot reģionālās inovācijas un zināšanu sistēmas.
Tikmēr viedu risinājumu principa piemērošanas jomā plānots atbalstīt risinājumus, kas uzlabos publiskās pārvaldes institūciju darbību, samazinot pakalpojumu uzturēšanas izmaksas, mazinot birokrātisko slogu un veicinot cilvēku dzīves kvalitātes celšanos.
Tāpat plānots atbalstīt risinājumus, kas samazinās ietekmi uz vidi un izmantos informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas, veicinās reģionos produktu vai pakalpojumu testa vides radīšanu viediem risinājumiem, kā arī uzlabos publiskās pārvaldes institūciju sadarbību un mijiedarbību ar uzņēmējiem, izglītības un pētniecības institūciju pārstāvjiem, panākot jēgpilnākus risinājumus un koordinētākas darbības kopējo mērķu sasniegšanā.
VARAM norāda, ka reģionālās politikas pamatnostādņu īstenošanas instrumenti būs ES fondi, valsts budžets un to veidojošie nodokļu ieņēmumi, pašvaldību budžeta līdzekļi un to veidojošie nodokļu ieņēmumi, kā arī citi ārvalstu finanšu instrumenti.
Pamatnostādnēs noteikto reģionālās politikas mērķu sasniegšanai un plānoto pasākumu īstenošanai papildu indikatīvi nepieciešamais finansējums kopā veido 2,187 miljardus eiro, paredzot, ka ES līdzfinansējums būs 1,104 miljardu eiro apmērā, valsts budžeta finansējums - 363,811 miljona eiro apmērā, pašvaldību budžetu finansējums - 523,714 miljonu eiro apmērā, bet privātā sektora finansējums - 254,84 miljonu apmērā.
Mzz
Elza
Ass