Pēc FM sniegtās informācijas, līdz 22.februārim no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem Ministru kabinets ir atbalstījis finansējumu aktuāliem atbalsta pasākumiem Covid-19 pārvarēšanai 533,7 miljonu eiro apmērā.
No šīs summas FM piešķirti 110 miljoni eiro, Veselības ministrijai - 211,7 miljoni eiro, Labklājības ministrijai - 82,4 miljoni eiro, Zemkopības ministrijai - 45,5 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijai - 32,2 miljoni eiro, Aizsardzības ministrijai - 12,4 miljoni eiro.
Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirti 3,3 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijai - 1,9 miljoni eiro, mērķdotācijas pašvaldībām piešķirts 17,4 miljonu eiro apmērā, dotācija pašvaldībām - piecu miljonu eiro apmērā, Sabiedrības integrācijas fondam piešķirti 600 000 eiro, Valsts kancelejai - 100 000 eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - 100 000 eiro, bet Tieslietu ministrijai - 50 000 eiro.
FM norādīja, ka līdzekļu neparedzētiem gadījumiem atlikums uz šā gada 22.februāri Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem ir 266,3 miljoni eiro.
Tāpat ministrijā atzina, ka tiek saņemti jauni pieprasījumi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā arī ir sagaidāmi papildu pieprasījumi no nozaru ministrijām. Patlaban jau vairāki no tiem pārsniedz pieejamo līdzekļu neparedzētiem gadījumiem atlikumu.
Kā skaidro FM, piemēram, 182,1 miljona eiro apmērā atbalsta sniegšanai ģimenēm ar bērniem 500 eiro apmērā par katru audzināšanā esošu bērnu ar 2021.gada 1.martu, kā arī 134 miljonu eiro atbalsta turpināšanai nodokļu maksātājiem - dīkstāves pabalstiem, algu subsīdijām un krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai - un 240 miljonu eiro papildu finansējumam Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.
FM rosinās valdību pieņemt lēmumu, ka pieprasījumi Covid-19 ierobežošanas pasākumiem ir vienreizēji un terminēti, tie ir pilnībā īstenojami 2021.gadā, sasniedzot mērķi, nerada vajadzību pēc papildus līdzekļiem 2022.gadā un turpmākajos gados. Tāpat FM vēlas, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes ir atbildīgas par minēto nosacījumu ievērošanu un pamatotiem aprēķiniem pieprasītajam finansējumam, un seko līdzi faktiskajam piešķirto līdzekļu izlietojumam.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) situāciju ar neparedzētiem gadījumiem pieejamiem līdzekļiem iepriekš raksturoja kā satraucošu.
Ceturtdien valdības sēdes sākumā premjers skāra jautājumu par budžeta programmu Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, kurā šogad pieejami līdzekļi virs 800 miljoniem eiro, tomēr šajā programmā pieejamā nauda strauji sarūk.
"Tas, kas notiek, ir satraucoša tendence. Pieprasījumi [pēc šiem līdzekļiem] sāk augt ģeometriskā progresijā," pauda Ministru prezidents.
Viņš norādīja, ka no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem nauda tiek novirzīta gan neparedzētiem gadījumiem, kā, piemēram, Zemkopības ministrija aicina piešķirt tai līdzekļus putnu gripas apkarošanai, gan arī līdzekļi no programmas tiek novirzīti ar Covid-19 pandēmiju saistītiem izdevumiem.
Kariņš piebilda, ka visi līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir nauda, ko valsts aizņemas.
LETA jau vēstīja, ka otrdien valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniedz 826,73 miljonus eiro.
Todien finanšu ministra pienākumu izpildītājs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) skaidroja, ka ministrijas pieprasa ļoti daudz līdzekļu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šie līdzekļi tiek tērēti "kosmiskā ātrumā".
Savukārt FM skaidroja, ka papildu līdzekļu piešķiršana budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem nepieciešama, jo līdz šā gada 15.februārim programmā no 326,73 miljoniem eiro bija atlikuši 164 663 939 eiro. Savukārt, ņemot vērā arī ar Ministru kabineta rīkojumiem jau akceptētās pārdales, programmā ir izveidojas līdzekļu deficīts 105 312 110 eiro apmērā.
Turklāt FM jau ir saņēmusi jaunus pieprasījumus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un šie pieprasījumi atrodas dažādās saskaņošanas stadijās. Tāpat vēl ir sagaidāmi papildu finansējuma pieprasījumi no nozaru ministrijām saskaņā ar pieņemtajiem Ministru kabineta konceptuālajiem lēmumiem saistībā ar izstrādātiem atbalsta pasākumiem Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai.
FM piebilda, ka, palielinot apropriāciju par 500 miljoniem eiro, attiecīgi palielināsies valsts konsolidētā budžeta finansiālais deficīts.
Ministrijā informēja, ka Latvijai, tāpat kā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tiek atļauts pēc nepieciešamības īstenot budžeta atbalsta pasākumus gan ieņēmumu, gan izdevumu pusē, lai ierobežotu Covid-19 negatīvo ietekmi uz valsts ekonomiku.
"Tas nozīmē, ka valsts budžeta deficīts pieaugs un normālā situācijā tas novestu pie Eiropas Savienības budžeta disciplīnas nosacījumu pārkāpuma. Tomēr šajā situācijā valstīm tiek ļauts neievērot budžeta disciplīnas nosacījumus tik tālu, cik tas nepieciešams, lai dalībvalstis varētu īstenot pasākumus Covid-19 uzliesmojuma ierobežošanai un mazinātu tā negatīvo sociālekonomisko ietekmi," atzina FM.