Stadiona Daugava kapitālā tiks ieguldīti stadionu veidojošie valsts nekustamie īpašumi Augšielā 1 un Augšielā 3.
"Šodienas MK lēmums ir būtisks solis stadiona Daugava" tjaunošanas īstenošanā, jo tas nodrošinās pamatkapitāla bāzi, lai projektam varētu piesaistīt Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un citu nepieciešamo finansējumu," saka "Kultūras un sporta centra Daugavas stadions" valdes loceklis Elmārs Martinsons.
Saskaņā ar stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģiju stadions līdz 2022.gadam tiks pilnībā atjaunots un pārveidots - tiks izveidotas jaunas papildu tribīnes un izbūvēti daudzi jauni objekti.
Stadionā līdz 2022.gadam būs arī multifunkcionāla halle dažādiem sporta veidiem, jauna slēgtā vieglatlētikas manēža, tiks pilnībā atjaunots vieglatlētikas treniņu laukums, stadiona sporta laukums, bobsleja treniņu starta estakāde un stadiona ledus halle, kā arī tiks veikti nozīmīgi teritorijas labiekārtošanas darbi. Papildus tiks izbūvēta arī jauna "park&ride" autostāvvieta un sakārtota apkārtējā pilsētas infrastruktūra.
Projektu ieviesīs VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību. Stadiona atjaunošanu un jaunu objektu izbūvi finansēs no pieejamajiem ERAF līdzekļiem 40 191 396 eiro apmērā, ko papildinās valsts līdzfinansējums 7 092 600 eiro apmērā.
Projekta konsultanti EY ir aprēķinājuši, ka stadiona projekts laikā līdz 2037.gadam nodrošinās aptuveni 63 miljonu eiro atdevi Latvijas ekonomikai, neskaitot pašu būvniecības izmaksu radīto pozitīvo efektu uz ekonomiku.