Suiti kā glābjamā pasaules kultūra brīdinās UNESCO par centieniem to iznīcināt

Neviens mazākais novads par reformu, kuras iespējamās sekas, pēc to līderu domām, ir neprognozējamas un potenciālais ietaupījums – apšaubāms, nav sajūsmā. Jo īpaši nobažījušies ir Alsungas novada suiti. Viņi sola celt starptautisku trauksmi, brīdinot par Latvijas valsts centieniem iznīcināt kultūrtelpu, kuru pati savulaik apņēmusies glābt.

Vairāk par tautastērpiem

"Būtu skumji, ja mani mazbērni par suitiem uzzinātu muzejā un grāmatās," Dienai saka suitu pārstāvis, bijušais Alsungas novada mērs Grigorijs Rozentāls, pēc ATR komisijas lēmuma nesaglabāt Alsungas novadu. Deputātu domas gan dalījās – par Alsungu kā atsevišķu novadu roku pacēla Andris Kazinovskis (JKP), Viktors Valainis (ZZS) un Regīna Ločmele (Saskaņa), bet četri koalīcijas partiju pārstāvji balsoja pret. 2009. gada reformā suitiem savu neatkarību izdevās izcīnīt, un arī šoreiz viņi tik vienkārši padoties negrasās. Suitu kultūrtelpa pirms desmit gadiem tika iekļauta UNESCO neatliekami glābjamo pasaules kultūras vērtību sarakstā. Taču suiti UNESCO un arī citas starptautiskās institūcijas grasās informēt, ka Latvijas valsts pašas iesniegto glābšanas pasākumu plānu būtībā ignorējot. Turklāt novadu reformas politiskie lēmumi iznīcināšot to, ko Latvija apņēmusies glābt. "Suitu kopienai ir jāmobilizējas. Mēs nekad neesam testējuši, ko ir iespējams izdarīt starptautiski atzītai pasaules vērtībai," piebilst Rozentāls, atzīstot, ka vēršanos Satversmes tiesā uzskata par bezjēdzīgu. "Par to ir jārunā ārpus Latvijas robežām. Šī ir valsts vēršanās pret suitiem. Varbūt kādam var šķist, ka suiti ir dīvaiņu saujiņa, bet šī dīvaiņu saujiņa ir pasaules kultūra."

Lielākās bažas raisa pārstāvniecības trūkums jaunveidojamā Kuldīgas novada domē, kā arī Alsungas vidusskolas nākotne. Nav skolas, nav bērnu un jauniešu, nenotiek paaudžu nomaiņa."«Kuldīgas skolās neviens nemāca par suitu kultūru. Ja novads tiek saglabāts, paliek iespēja, ka ir skola, kurā var bērniem iedot apziņu un izpratni par suitiem, lai tad, kad viņi būs izmācījušies augstskolās, viņi atgrieztos šeit," Dienai skaidro Alsungas novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa. Pašlaik Alsungas novada budžets ir ap diviem miljoniem eiro, tāpēc bažas raisa tas, cik suitu kultūrtelpas attīstībai tiks atvēlēts pēc jaunā novada izveides, kurā iekļausies arī Skrundas novada teritorija. VARAM pārstāvis Madars Lasmanis mierināja, ka lokālajām kopienām tiks atvēlēts 1% pašvaldības budžeta. Uz visu jaunveidojamā novada teritoriju tie būtu 40 tūkstoši eiro. "Suitu kultūrtelpas saglabāšanai nav vajadzīgi 10 000 eiro jauniem tautastērpiem, bet gan ekonomiskā attīstība," uzsvēra suitu pārstāvji.