Diemžēl līdzšinējās sarunas starp Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izrādījušās neveiksmīgas. Daļa skolotāju jau ir izmisumā un streiku redz kā vienīgo līdzekli, tomēr tiek pieļauts, ka savā ziņā streika iemesli atrasti mākslīgi, lai vienkārši parādītu attieksmi.
Viens no bijušajiem izglītības un zinātnes ministriem Juris Radzevičs (tagad - GKR) šodien paņēmis brīvu dienu, lai paliktu mājās ar bērniem, kamēr skolotāji streiko. Pēc viņa domām, tas ir apsveicami, ka cilvēki ir gatavi iestāties par savām tiesībām, taču viņš neatceras, ka kāds streiks būtu devis būtisku rezultātu. Īpaši tāpēc, ka šis vairs nav tik lielā mērā finansējuma, kā zaudētās uzticības jautājums.
Arī pašreizējais parlamentārietis Kārlis Šadurskis (Vienotība), kurš bija izglītības ministrs 2003. gadā, uzskata, ka šoreiz galvenais iemesls nav nauda. Turklāt turpmāko triju gadu budžetā skolotājiem papildu līdzekļi ir piešķirti.
Tikmēr Talsu pamatskolas skolotāja Lolita Lipska-Meijere Dienai stāsta, ka esošā sistēma nu jau skolotājus padarījusi par sāncenšiem, nevis vienotu komandu. Arī viņa šodien streikos un saka, ka tikko, esot skolotāju kursos Romā, guvusi apstiprinājumu, ka Latvijā pret izglītības darbiniekiem izturas nievājoši. "Kad nosaucām savu samaksu par darbu, Eiropas valstu kolēģi pašūpoja galvu: jā, daudz tas nav… Taču, kad uzzināja, ka tā nav nedēļas, bet mēneša samaksa, izskanēja jautājums: kāpēc jums vēl ir policisti, ugunsdzēsēji, medmāsas un skolotāji - šīs profesijas taču ir valsts galvenais balsts?"
Visu žurnālistes Annas Strapcānes rakstu Nestrādā un cer uz izmaiņām lasiet piektdienas, 27.novembra, laikrakstā Diena!
skolotāja