Tāds ir laikraksta Diena žurnālistes Vitas Dreijeres secinājums. Lai «tulkotu» izglītības budžetu, ir jābūt speciālistam, neoficiāli atzīst IZM sistēmas zinātāji, «bet to ir maz, un viņi daudz nerunā, jo ir likumpaklausīgi».
Izglītības finansējums ir skatāms vairākās daļās - IZM finansējums, kas ir 323 miljoni latu, valsts mērķdotācija pedagogu algām - vēl 214,4 miljoni latu. Izglītības finansējumam būtu jāpieskaita pašvaldību finansējums skolu uzturēšanai, nozaru ministriju finansējums nozaru augstskolām. Cik kopā? Kas zina. Tāda ir Latvijas budžeta sistēma, kas drīzāk tīši tiek veidota nesaprotami nekā saprotami un pārskatāmi.
Pati Izglītības ministrija nezina visa izglītības budžeta apjomu. IZM Dienai atbild, ka tās rīcībā neesot precīzas informācijas par citu ministriju piešķirto finansējumu savu nozaru augstskolām. Arī vispārējās izglītības finansējuma kopapjoms ir neskaidrs, jo IZM finansē pedagogu algas, savukārt skolu uzturēšanas izmaksas ir uz pašvaldību pleciem, un tās daudzajās pašvaldībās ir stipri atšķirīgas.