Notikumi Krimā rāda, ka Krievija faktiski neizvērš tiešu militāru uzbrukumu kaimiņvalstīm. Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīms vispirms apstrādā savus tautiešus ārvalstīs, izmantojot maigo varu, kā tas notiek arī Latvijā. Tikai pēc tam, kad iegūts vietējo iedzīotāju atbalsts, Krievija cenšas izprovocēt nemierus ar vietējo aktīvistu palīdzību. Zemessardze nav domāta tam, lai novērstu šādus nemierus, vēsta raidījums.
Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku (NBS) struktūra, un tajā brīvprātīgi dienē ap 8000 Latvijas pilsoņu, un atbalstu Zemessardzei šajās dienās ir izteicis arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un zemnieku savienība), solot tuvākajā laikā valdībai pieprasīt papildu naudu zemessargu ekipēšanai.
Papildu Zemessardzes stiprināšanai Latvijai nopietni jādomā, kā reaģēt uz tā dēvēto ceturtās paaudzes karu, kādu Krievija izvērš Ukrainā. Var skaidri redzēt, ka Ukrainas armijas un varas iestādes ir bezspēcīgas pret Krievijas militāristiem. Viņi uzdodas par vietējām pašaizsardzības vienībām bez pazīšanās zīmēm.
Zemessardze Latvijā pastāv jau 23 gadus, un šajā laikā organizācijā ir dienējuši tūkstošiem cilvēku. Viņi tajā ir iestājušies brīvprātīgi, lai kara gadījumā ar ieročiem rokās aizstāvētu savu valsti. Ikdienā tas nozīmē ik pa laikam veltīt savas brīvdienas militārām mācībām.
Vidēji dienests zemessargu rindās ilgst apmēram astoņus gadus. Zemessardzē var iestāties jebkurš Latvijas pilsonis, ja vien izdodas nokārtot veselības pārbaudi un iziet sākotnējo apmācību. Tad atliek vien dot svinīgo zvērestu. Daudzus vilina tieši tas, ka dalība Zemessardzē ir brīvprātīga.
17. un arī 19. bataljona zemessargi bija vieni no pirmajiem, kas ieradās sabrukušā lielveikala Maxima traģēdijas vietā, kur riskēja ar savām dzīvībām.
Tāpat zemessargi palīdz glābšanas dienestiem meklēt pazudušus cilvēkus, novērst plūdus un likvidēt ugunsgrēkus. Viņi bieži vien rūpējas arī par sabiedrisko kārtību.
Ja valstī izceļas nekārtības un nemieri, tad tie jānovērš Valsts policijai. Šādos gadījumos ir darbs speciālajai uzdevumu vienībai, kā arī pretterorisma vienībai Omega, bet zemessargus var piesaistīt pēc vajadzības. To nosaka starp Valsts policiju un Zemessardzi noslēgtais sadarbības līgums.
"Latvijas mērogi realitātē ir tik mazi, ka tur, ja kāds gribētu kaut ko ieņemt, pietiek ar desmitiem cilvēku. Tā kā es domāju, ka ar šādiem te jautājumiem viennozīmīgi policija tiek galā un arī tiks galā," Nekā Personīga paudusi Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone - Godmane.
Tomēr reālas grūtības sāktos tad, ja ekstrēmā rīcībā iesaistītos civilie iedzīvotāji. Ja šī rīcība balansētu uz likuma un interpretācijas robežas, piemēram, kā tas ir redzams ar Krievijas militāristiem Krimā. Latvijai šāda nestandarta situācija sagādātu pamatīgas galvassāpes, jo politiķiem nav pieredzes kā šādā situācijā rīkoties.