Jautāta, kāpēc neizdevās mobilizēt vēlētājus, lai atbalsts partijai būtu lielāks, Vaidere sacīja, ka atbilde uz šo jautājumu ir acīmredzama - par JV izskanēja daudz negatīvas un nepārbaudītas informācijas. Viņa pieļāva, ka daudzi iedzīvotāji, kuri, iespējams, bija svārstīgi saraksta izvēlē, nemaz nepaņēma JV biļetenu par partiju izskanējušās informācijas dēļ.
Taujāta, vai viņai bijušas kādas iebildes pret Centrālās vēlēšanu komisijas darbu un ar Saeimas mandātu deleģēto politisko pārstāvju iespējām laicīgi saņemt informāciju par vēlētāju aktivitāti, EP deputāta kandidāte uzsvēra, ka tā ir normāla kārtība - ja ir paredzēts, ka informācija ir sniedzama noteiktā laikā, tad tā arī tiek saņemta noteiktajā laikā.
"Nedomāju, ka tas kaut ko izšķirtu, ja mēs no atsevišķiem cilvēkiem uzzinātu kaut ko vairāk. Manuprāt, tāda ir kārtība, kāda ir pieņemta un tas neko nemaina," teica Vaidere.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka EP vēlēšanās Latvijā līderos ir partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) un Nacionālā apvienība (NA), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
JV un NA varētu būt ieguvušas pa diviem mandātiem EP, savukārt AS, "Latvija pirmajā vietā", "Progresīvie", "Saskaņa" un "Latvijas attīstībai" - pa vienam mandātam, pārējiem politiskajiem spēkiem paliekot "aiz svītras".
Centrālā vēlēšanu komisija oficiālos vēlēšanu rezultātus atklās tikai pusnaktī naktī uz pirmdienu.
Jau ziņots, ka EP vēlēšanās kopumā Latvijā kandidēja 16 saraksti.