Augstskolas un koledžas novērtēs, aptverot institūciju darbību kopumā, tostarp pārvaldību, resursus, iekšējo kvalitātes sistēmu, studijas, pētniecību un ietekmi uz sabiedrību. Izvērtējot izglītības iestādes darbību, novērtēs tās atbilstību mērķiem, iekļaujošas vides un labas pārvaldības nodrošināšanu, izglītības un pētniecības kvalitāti.
Turpmāk augstskolu un koledžu akreditācijas process sastāvēs no trim saistītiem posmiem - atbilstības vērtēšanas, kvalitātes vērtēšanas un akreditācijas lēmuma pieņemšanas, teikts konceptuālajā ziņojumā, kuru izskatīja valdība.
Atbilstības vērtēšanā Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra (AIKA) apkopos informāciju par augstākās izglītības iestādi un tās atbilstību normatīvo aktu prasībām. Saņemot pozitīvu rezultātu atbilstības vērtēšanas posmā, augstskolas vai koledžas izvēlēta kvalitātes vērtēšanas aģentūra organizēs kvalitātes vērtēšanu.
Pēc ekspertu atzinuma saņemšanas izglītības iestāde iesniegs akreditācijas iesniegumu. Studiju kvalitātes komisija izvērtēs ekspertu atzinumu, izglītības iestādes pašvērtējuma ziņojumu, rekomendāciju izpildes plānu, kā arī citu tās rīcībā esošu informāciju.
Augstskolu vai koledžu varēs akreditēt uz minimālo termiņu trīs gadi vai maksimālo termiņu septiņi gadi. Komisija tāpat varēs pieņemt lēmumu atteikt augstākās izglītības iestādes akreditāciju, ja tiks konstatēti trūkumi un nepilnības, kas būtiski ietekmē kvalitāti un apdraud studējošo tiesības saņemt valsts atzītu diplomu.
Ja komisija divas reizes pēc kārtas pieņems lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju uz trim gadiem, nākamajā akreditācijā tai būs jāpieņem lēmums vai nu akreditēt izglītības iestādi uz septiņiem gadiem vai arī atteikt akreditāciju.
Vērtēšanas pamatprincipus plānots noteikt valdības noteikumos. Savukārt AIKA izstrādās metodiku visiem trim posmiem, kā arī vadlīnijas iesniedzamo dokumentu sagatavošanai un ekspertu atzinuma izstrādei.
"Pāreja uz cikliskas institucionālās akreditācijas modeli ļaus augstskolām un koledžām koncentrēties uz būtiskākajiem savas darbības aspektiem, vienlaikus nodrošinot caurspīdīgumu un atbilstību starptautiskajiem standartiem," klāsta IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Lana Frančeska Dreimane.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagaida, ka izmaiņas akreditācijas procesā veicinās augstskolu un koledžas kvalitātes sistēmas pastāvīgu pilnveidi, jo plānots regulāri visaptveroši izvērtēt augstākās izglītības iestāžu darbības kvalitāti.
Koledžu cikliskās akreditācijas uzsākšana plānota no 2027.gada marta līdz jūnijam, bet augstskolu cikliskās akreditācijas uzsākšanu noteiks atbilstoši AIKA izstrādātajam grafikam.
Pāreja uz ciklisku institucionālo akreditāciju plānota pakāpeniski. IZM kā primāri vērtējamas piedāvā koledžas, kurās tiek īstenotas arī vidējās profesionālās izglītības programmas. Tālāk sekotu koledžas, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas un universitātes un, visbeidzot, zinātnes universitātes.
Cikliskas institucionālās akreditācijas modeļa aprobēšanai plānots izmēģinājuma projekts, kura rezultāti būs līdzvērtīgi pilnvērtīgai institucionālajai akreditācijai.
Ieviešot institucionālu akreditāciju, AIKA Akadēmiskās informācijas centrs (AIC) veiks periodiskus tematiskos pētījumus par noteiktiem augstskolas un koledžas darbības aspektiem, lai sekotu līdzi situācijai dažādās augstskolu un koledžu darbības jomās, piemēram, akadēmiskajā ētikā un internacionalizācijā.
AIKA kompetencē paliks jaunu studiju programmu licencēšana un būtisko izmaiņu novērtēšana studiju programmās.
Augstskolu un koledžu cikliska institucionālā akreditācija vidējā un ilgtermiņā radīs ietaupījumu augstākās izglītības iestādēm salīdzinājumā ar studiju virzienu akreditāciju, jo kopumā samazināsies procedūru skaits, ko augstākās izglītības iestādēm būs jāveic, teikts ziņojumā.
Atbilstoši IZM piedāvātajam, ieviešot ciklisku institucionālo akreditāciju, tiktu saglabāta esošā kārtība, kad izglītības iestāde finansē kvalitātes vērtēšanas posmu, bet valsts - atbilstības vērtēšanu un akreditācijas lēmumu pieņemšanas posmu. Šāds scenārijs, pēc IZM aplēsēm, valstij izmaksās 633 559 eiro gadā, un papildu finansējums nebūs nepieciešams.
Vienlaikus IZM paredz izaicinājumus AIC cenrāža aktualizēšanā, jo to ietekmē augstākās izglītības iestāžu spēja finansēt kvalitātes vērtēšanas posmu. Izglītības iestāde nevarēs nodrošināt kvalitatīvu starptautisku vērtēšanu, ja nevarēs to finansēt, teikts ziņojumā.
Kā alternatīvie scenāriji ziņojumā piedāvāti valstij daļēji vai pilnībā segt augstākās izglītības iestādes akreditācijas izmaksas, kas radītu finanšu ietekmi uz valsts budžetu no papildu 248 535 eiro līdz 497 070 eiro gadā, atkarībā no izvēlētā varianta.
Lai nodrošinātu atbalstu pārejai uz augstskolu un koledžu ciklisku institucionālo akreditāciju, kā arī stiprinātu AIKA kapacitāti, īstenos Eiropas Sociālā fonda "Plus" projektu ar kopējo plānoto finansējumu 1,183 miljoni eiro.
AIC projekta laikā sagatavos cikliskai institucionālajai akreditācijai nepieciešamo normatīvo un informatīvo bāzi, kā arī izstrādās informatīvo ziņojumu par studiju virzienu un tajos iekļauto studiju programmu akreditācijas rezultātiem.
AIC tāpat nodrošinās AIKA personāla, kvalitātes vērtēšanas ekspertu un Studiju kvalitātes komisijas ekspertu kompetences pilnveidi, papildinās AIKA e-platformas funkcionalitātes, veiks atbalsta un informatīvos pasākumus augstskolām un koledžām.
AIC arī nodrošinās izstrādātā institucionālas akreditācijas modeļa aprobēšanu, tai skaitā no 2026.gada janvāra līdz 2027.gada maijam veiks vismaz trīs pilotakreditācijas.
Pirmās institucionālo akreditāciju iegūs tās augstskolas un koledžas, kas piedalīsies izmēģinājuma projektā. Ja vērtēšanas posma īstenotāja būs AIKA, vērtēšanas izdevumus plānots segt no projekta līdzekļiem.
AIKA noslodzes pieaugumu un kapacitāti IZM piedāvā izvērtēt pēc pilotprojekta noslēguma, jo kopumā novērtēšanas procedūru skaits samazināsies.
Ja nebūs iespējas identificēt būtiskas problēmas un nepilnības individuālos studiju virzienos un studiju programmās, pēc pirmā institucionālās akreditācijas cikla var tikt veikti grozījumi normatīvajā regulējumā un AIKA metodikās.
Lai ieviestu ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju, indikatīvi līdz 30.jūnijam Saeimai būtu jāpieņem grozījumi Augstskolu likumā, bet līdz 30.septembrim plānots iesniegt valdībā noteikumu projektu par ciklisku institucionālo augstskolu akreditāciju.
Institucionālās akreditācijas ieviešanas izvērtējumu IZM apņēmusies iesniegt valdībā līdz 2027.gada 30.jūnijam.
Atkārtota studiju virzienu akreditācija nebūs jāveic studiju virzieniem, kuri ir akreditēti sākot ar 2020.gadu un ir saņēmuši lēmumu par akreditācijas termiņu seši gadi. Tiem akreditācijas termiņi tiks pagarināti, veicot grozījumus normatīvajā regulējumā.
Savukārt par studiju programmām, kas saņēmušas novērtējumu "viduvēji" uz sešiem gadiem akreditētā studiju virzienā, augstskolām būs jāsniedz izvērsta informācija par novērtēšanas ekspertu izteikto rekomendāciju izpildi.