Kā aģentūrai LETA pastāstīja komisijas vadītājs Kārlis Kangeris, pietiekšanās process pielaidei darbam SAB telpās, viņaprāt, "jau nav tik vienkāršs" - jāaizpilda anketas pielaidei, un tad līdz atbildes saņemšanai jāgaida apmēram mēnesis. Lai gan pagaidām neviens no komisijas locekļiem nav pieteicies pielaidei darbam SAB, to ir izdarījuši divi komisijai pieaicinātie pētnieki, kuru vārdus Kangeris atklāt atteicās.
"Uzrakstīsim paskaidrojumā, kāpēc neviens no komisijas nevēlas tādā veidā to darīt ar pieprasījumu. Slepenības apstākļos nevēlamies pētīt. Ļoti svarīgi to darīt atklātībā. Ja mēs tur aizejam un pakļaujamies... Ja es, piemēram, aizeju un iesniedzu anketu, tad man pēc likuma jāatkāpjas no sava amata. Tur ir daudz dažādas lietas juridiskas," skaidroja Kangeris.
Viņš uzsvēra, ka politiķu dotais uzdevums "izpētīt visu vertikāli un uzrakstīt kaut kāds pamatojums, kāpēc cilvēki iesaistījušies aģentu darbā", nav komisijas uzdevums. Cilvēku motivācijas skaidrošana esot pavisam cits jautājums.
Kangeris noraidīja izskanējušos pārmetumus par naudas izšķērdēšanu. "To jau gaidījām, ka pārmetīs naudas izšķērdēšanu. Latvijā vienmēr sāk par naudu runāt. Lai viņi pasaka, par ko ir nelietderīgi iztērēts, kas nav izpētīts! Lai pasaka! Latvijā tas ir normāli, ka uzreiz pārmet, ka nelietderīgi naudu tērē. Vakar arī Saeimā tika iesniegts pieprasījums pārskatīt mūsu finanses. Esam rakstījuši gada atskaites - tur viss ir rakstīts melns uz balta, ko esam darījuši un kam tērējuši. Mums nav, ko slēpt," akcentēja Kangeris.
Komisijas vadītājs skaidroja, ka ir radusies situācija, ka, ja kāds grib pētīt, tad jākļūst par SAB darbinieku, kas nozīmētu "pakļaujieties visiem slepenības noteikumiem".
"Ja pakļaujies slepenības noteikumiem, tad arī nedrīksti neko izpaust. Tas mums kā pētniekiem neko nedod. Nav teikts, ka Ministru kabinets atbalstīs mūsu priekšlikumus, kad ar tiem nāksim uz valdību. Mēs no paša sākuma bijām par atklātību," atgādināja komisijas vadītājs. Ieteikumi Ministru kabinetam komisijai saskaņā ar noteikumiem jāiesniedz nākamā gada maijā.
Kangeris akcentēja, ka komisijas ieskatā nākotnē visiem VDK dokumentiem jābūt pētniecībai brīvi pieejamiem. "Tagad SAB argumentē, ka agrāk tie bija visi slepeni dokumenti, tad noskaidroja, ka tie nav slepeni dokumenti. Tagad iznāk traki - mums jāprasa slepenības pieeja, lai skatītu neslepenus dokumentus. Mēs arī [SAB vadītājam Jānim] Maizītim teicām - lietu var ļoti vienkārši atrisināt - dokumentus var pārvest uz prokuratūru, kur mēs varam sēdēt uzraudzībā un pētīt," teica Kangeris.
"Maizītis it kā visu laiku saka, ka aicina, aicina, bet jāskatās, kas aiz tā slēpjas. Maizītis arī intervijās teica, ka, aizejot tur, mums to kartotēku nerādīs - visi tagad atsaucas uz personas datu aizsardzību. Ko tas nozīmē, ka mums nedos kartītes, kur ir kaut kāda informācija par personām. Var mums braukt virsū un teikt, ka mēs neko nedarām, bet lai pajautā citām iestādēm. Vasarā saņēmām vēstuli no Iekšlietu ministrijas, kur teikts, ka, ja tiks ņemti ārā kaut kādi dokumenti, tad tiks iedragāta Latvijas drošības struktūra," atklāja Kangeris.
"Kartotēkā ir ziņas par zināmām personām, bet tā kā visi saka, ka personu dati ir aizsargājami, tad mums tos nerādīs. Saka, ka varam skatīt visu to, kur nav minētas personas. Mums jāskatās no pētniecības viedokļa - pētīšana slepenības apstākļos tikai iedragās pašas institūcijas un valsts varu, ka viņi grib daudz ko slēpt," uzskata Kangeris.
LETA jau ziņoja, ka partijas "No sirds Latvijai" Saeimas frakcija pieprasījusi, lai VDK izpētes komisija iesnigtu pārskatu par komisijas darbības rezultātiem un sniegtajiem priekšlikumiem Ministru kabinetam, kā arī informāciju par piešķirto 500 000 eiro izlietojumu 2016. un 2017.gadā. ""No sirds Latvijai" atbalsta VDK dokumentu publiskošanu, ievērojot izpētes komisijas darbības rezultātus un priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka sabiedrība iegūst pilnu un patiesu informāciju par "čekas maisiem", ņemot vērā veikto vēsturisko un juridisko izvērtējumu," norāda "No sirds Latvijai" priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Arī LRA deputāti atbalsta "čekas maisu" atvēršanu, jo uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības zināt informāciju par valsts pagātni un saviem priekštečiem.
Jau ziņots, ka VDK zinātniskās izpētes komisija ir nolēmusi vērsties pie Valsts prezidenta, lūdzot atcelt īpašo VDK likumu un nodot "čekas maisus" atklātībai. Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris komisijas vārdā lūdz Vējoni rosināt atcelt pirms 23 gadiem pieņemto īpašo Valsts drošības komitejas likumu, kas paredz īpašu procesu tiesā, un nodot SAB esošo okupētājvaras totalitārā režīma specdienesta dokumentāciju arhīvam, kur tam varētu piekļūt ikviens.
Komisija lūdz, paturot citu likumu speciālajās tiesību normās jau esošos ierobežojumus, atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu".
Johans
Trollis JT