Kā skaidroja Dace Pelēkā, iepriekš jautājumi par nodokļu nomaksu tika analizēti un skatīti makro līmenī, taču šobrīd VID sāk pievērst uzmanību datiem ļoti personificētā līmenī, kas ļauj pievērst uzmanību konkrētiem uzņēmumiem, lai veicinātu likumīgo saistību pildīšanu.
"VID rīcībā ir ļoti plašs un daudzveidīgs datu kopums, kas ļauj identificēt nodokļu maksātājus, kas izmaksā “aplokšņu” algas. Pielietojot arvien modernākās analīzes metodes, VID ir pievērsies padziļinātai nodokļu nemaksāšanas problēmas izpētei kas nākotnē ļaus formulēt uz nodokļu maksātāju uzvedības modeļiem balstītas programmas efektīvākai nodokļu nemaksāšanas mazināšanai. Šis un arī citi VID veiktie un nākotnē plānotie pētījumi ir nopietns signāls tam, ka ir pēdējais laiks atteikties no ilūzijas, ka neviens nekad neuzzinās par tiem, kas maksā vai saņem algas aploksnēs," norādīja Pelēkā.
Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča, kas iepazīstināja ar datiem, norādīja, ka aplokšņu algas saņem apmēram 200 tūkstoši cilvēku Latvijā. Vidējais aplokšņu algas apmērs variē, bet parasti tas ir 20-50% robežās no legālā atalgojuma apmēra.
2016. gadā aplokšņu algās izmaksāti 940 miljoni eiro.
Tomēr, kā liecina VID dati, šie aplokšņu algu saņēmēji nedzīvo labāk par tiem, kas visu atalgojumu saņem godīgi. Iegūst tikai viena ceturtā daļa, kuri ir uzņēmumu vadītāji, savukārt darbinieki, kas saņem šo atalgojumu un kuri, kā norāda demogrāfiskie dati, bieži vien tuvojas pensijas vecumam, nedzīvo labāk un apdraud savas vecumdienas. "Identificēta kritiskā vecuma grupa, kas ir darba ņēmēji vecumā no 45 līdz 55 gadiem," teikts VID pētījumā. Šajā grupā aplokšņu algas saņem 27%. Aplokšņu algas saņēmēju vidū dominē vīrieši vecumā no 45 līdz 55 gadiem.
Fiļipoviča iepazīstināja ar trim galvenajiem mītiem par aplokšņu algām - "neviens nekad neuzzinās, ka tiek maksāta alga aploksnē"; "visi uzņēmumi maksā aplokšņu algas" un "lielākā daļa darbinieku negrib saņemt atalgojumu legāli".
"Realitāte ir tāda, ka statistika, kas raksturo nodokļu samaksu, ir ļoti bagāta. Mēs spējam identificēt tos, kas maksā aplokšņu algas un kas tās saņem," norādīja pētniece, skaidrojot, ka VID rīcībā ir plaša un bagātīga informācija, kas, ja ne gluži "līdz personas kodam" ļauj identificēt aplokšņu algas saņēmējus, tad negodīgos uzņēmumus gan.
Kā liecina pētījums, 2015. gadā biežāk konstatētā aplokšņu algu saņēmēju profesija bija valdes loceklis, kuram sekoja mazumtirdzniecības pārdevēja un kravas automobiļa vadītājs.
Tāpat Fiļipoviča norādīja, ka patiesībā tikai apmēram 20% uzņēmumu izvairās no nodokļu nomaksas, proti, nav precīzi apgalvot, ka to dara visi. Lielākās riska nozares ir tirdzniecība un būvniecība, savukārt mikrouzņēmuma nodokļu sistēmā visproblemātiskākā joma ir IT pakalpojumi un programmēšana.
Kā liecina dati, 2016.gadā mazumtirdzniecības (izņemot automobiļus un motociklus) nozarē nedeklarētā algas summa bija 159 089,19 eiro.
Ēnu ekonomikas apkarošanas koordinācijas departamenta direktors Kārlis Ketners norādīja, ka šis VID darbs ir uzskatāms kā veiksmīga analītiskās kapacitātes stiprināšana.
Kā atzina VID pārstāvji, šobrīd ziņotāji ir kļuvuši aktīvāki un tiek saņemti biežāki ziņojumi. Reizēm, ja VID jau ir novērojis, ka uzņēmums, iespējams, ir negodprātīgs, trauksmes cēlāju informācija palīdz pacelt šos uzņēmumus augstākā prioritātes līmenī.
a13
a
Aivars