Viņa atzina, ka pagājušā gada notikumi pamodināja Eiropu no miega, pašapmierinātības un sajūtas, ka visas problēmas ir atrisinātas un viss ir mierīgi.
Tomēr viens no lielākajiem draudiem ir nespēja sastapties ar problēmām. Un, domājot par drošību, nedrīkst atkal iemigt, uzskatot, ka pašus neskars drošības draudi. "Mēs nedrīkstam iet gulēt, apgalvojot, ka esam drošībā un neviens mums neuzbruks, lai arī kas notiktu kaimiņos," teica Vīķe-Freiberga. Viņa uzsvēra, ka, tāpat kā ekonomiskie procesi, arī drošība ir globāla norise.
"Mans aicinājums ir: neieslīgsim miegā, kad domājam par mūsu drošību," noteica eksprezidente.
Viņa kritizēja arī kolektīvo vainas izjūtu par notikumiem Ukrainā, secinot, ka liela daļa uzskata - pati Eiropa ir vainīga par Krievijas aktivitātēm Ukrainā, jo tieši Eiropa esot tas agresors. Viņasprāt, tā ir ļoti dīvaina loģika. Tomēr, viņasprāt, ir jāatceras, ka pirms vairākiem gadiem vairāk nekā 14 miljoni ukraiņu nolēma, ka grib paši savu neatkarīgu valsti. Tāpat Vīķe-Freiberga kritizēja arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārliecību, ka Eiropa ir zaudējusi savas morālās vērtības, ir dezorientēta un agresīva.