"Noteikti vajadzētu atbalstīt. Es domāju, tas nosaukums varbūt nav tas veiksmīgākais. To varētu varbūt izteikt skaidrākā valodā, ka mēs Latvijā ievērojam, ko sauc "Jus soli". Tātad tiesības katram, kas uz šīs zemes ir dzimis, kļūt automātiski par šīs zemes pilsoni. Mēs to noraidījām attiecībā uz tiem, kas ir dzimuši okupācijas laikā. Bet kopš esam neatkarīga valsts, mums nav nekāda ne juridisku, manuprāt, ne morālu tiesību noraidīt pilsonību tiem bērniem, kas ir brīvā Latvijā piedzimuši," intervijā LNT ziņām saka bijusī prezidente.
Tikmēr Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele pieļauj, ka, ja parlaments prezidenta Vējoņa pretrunīgi vērtēto ieceri īstenotu, likums varētu tikt apstrīdēts Satversmes tiesā. Šorīt raidījumā 900 sekundes Ziemele aicināja uz nepilsoņu jautājumu raudzīties plašāk, proti, no sabiedrības integrācijas viedokļa.
"Pirmkārt, es redzu, ka šis ir izglītības sistēmā risināms jautājums. Un šis visnotaļ ir arī Latvijas informatīvās telpas, teiksim, kvalitātē un kultūrā risināmais jautājums. Patiesībā tas ir ļoti komplekss pasākums. Kā mēs zinām, Latvijā vienmēr vienkāršāk ir kaut kam maziņam pieķerties, bet lielo bildi, ziloni istabā varbūt mēs pat nepamanām," teica Ziemele.
Kā vēstīts, paziņojot, ka ir pienācis laiks pielikt punktu nepilsoņa statusa piešķiršanai, Valsts prezidents Saeimā ir iesniedzis jaunu likumprojektu. Tas paredz, ka visi bērni, kuri Latvijā būs dzimuši pēc nākamā gada 1. jūnija, tiek atzīti par pilsoņiem, ja vien vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu. Ar prezidenta sagatavoto iniciatīvu trešdien plāno iepazīties Saeimas Pilsonības komisija. Savukārt par tās turpmāko virzību tiks lemts Saeimas sēdē ceturtdien. Respektējot Nacionālās apvienības "veto" tiesības pilsonības jautājumos, koalīcijas partijas ir vienojušās prezidenta priekšlikumu neatbalstīt, bet opozīcijas partijas ir nostājušās Vējoņa pusē.
Klausies Vīķe !
...
Antuns Peizda