Vidējais savienošanas laiks zvaniem no LMT uz BITE Latvija ir 5,8 sekundes, no Tele2 uz LMT 5,7 sekundes, no BITE Latvija uz LMT – 5,5 sekundes. Vismazākais vidējais savienošanas laiks ir starp operatoriem Latvijas Dzelzceļš un Baltcom TV – 0,6 sekundes.
SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktora vietnieks Aleksandrs Čerņakovs-Neimarks skaidro, ka izsaukuma savienošanas laika ilgumu ietekmē tehnoloģijas, un zvanam starp diviem fiksētās līnijas telefoniem savienojums vienmēr būs ātrāks nekā starp mobilajiem. Tādējādi vislabākais vidējais savienošanas laiks ir Lattelecom – 1,13 sekundes, seko BITE Latvija ar 4,86 sekundēm, LMT ar 5,62 sekundēm un Tele2 ar savienošanās laiku 6,13 sekundes.
Čerņakovs-Neimarks skaidroja, ka samazināt pašreizējo starpsavienojuma savienošanas laiku ir teju neiespējami. Iespējams, ka to var samazināt par aptuveni vienu sekundi, bet, lai to izdarītu, ir jāiegulda ļoti ievērojami līdzekļi un pat tad nav garantija, ka šis laiks samazināsies.
Pēc viņa teiktā elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes jomā pērn sensācijas neesot notikušas un tas esot labi, jo sensācija parasti ir gadījumos, ja kāda tirgus dalībnieka nodrošinātā pakalpojuma kvalitāte ir ievērojami kritusies, kas pērn nav novērots.
Pērn gan pieaudzis gaidīšanas laiks zvanot uz Lattelecom bojājumu pieteikšanas tālruni 178, kā arī uz uzziņu dienestu 1188, atbildi – līdz telefonā dzirdat operatoru, nevis automātisko atbildētāju vai nomierinošas mūzikas skaņas, nākas gaidīt ilgāk. Piemēram, 2012.gadā zvanot uz 178 vidējais atbildes laiks uz izsaukumu bija 8,7 sekundes, bet pērn – 9,88 sekundes. Zvanot uz 1188 – 2,62 sekundes 2012.gadā un 4,26 sekundes pagājušajā gadā. Čerņakovs-Neimarks sacīja, ka tā ir nepatīkama tendence, bet "pagaidām nav noticis nekas tāds, par ko būtu skaļi jābļauj, pakalpojuma sniedzējam gan tam ir jāpievērš uzmanība,". Viņš gaidīšanas laika pieaugumu skaidroja ar nepietiekamu darbinieku skaitu attiecīgajos dienestos.
SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors informēja, ka pērn regulatorā iesniegto sūdzību skaits elektronisko sakaru jomā ir salīdzinoši mazs – 77. Tas ir tieši tikpat, cik 2012.gadā. Kopš 2005.gada visvairāk sūdzību – 166, saņemtas 2009.gadā. Čerņakovs-Neimarks skaidroja, ka vidēji aptuveni puse sūdzību ir nepamatotas. Vienlaikus viņš bilda, ka regulators ik dienas saņem vidēji trīs zvanus ar iedzīvotāju sūdzībām, bet lūgti iesniegt sūdzību rakstiski vairumā gadījumu neapmierinātie patērētāji "atmet ar roku".
Visvairāk sūdzības pērn saņemtas par LMT – 24, uz pusi mazāk ir par Tele2 un Lattelecom, ar astoņām sūdzībām seko BITE Latvija, sešām Baltcom TV, trīs saņemtas par Izzi un 18 par citiem pakalpojumu sniedzējiem.
SPRK ir otrā instance kurā sūdzēties un visbiežāk regulatorā vēršas klienti, kuri nav atraduši kopīgu valodu ar savu pakalpojuma sniedzēju. Čerņakovs-Neimarks uzsvēra jau it kā visiem zināmo – parakstot jebkuru līgumu patērētājam tas ir jāizlasa, rūpīgi jāiepazīstas ar visu tur iekļauto informāciju.
Pērn visbiežāk sūdzības bijušas par pakalpojumu kvalitāti – 50% no visām saņemtajām sūdzībam, 28% sūdzējušies par rēķiniem un tarifiem, 8% par līguma nosacījumiem, 7% numura saglabāšanu un vēl 7% par citiem jautājumiem. Pāris gadus atpakaļ visvairāk sūdzību bija tieši par rēķiniem un tarifiem. Pēdējo gadu laikā pakalpojumu kvalitāte ir uzlabojusies, bet neskatoties uz to, sūdzību skaits par kvalitāti ir pieaudzis.
Tostarp lielākā neapmierinātība ir par balss telefoniju mobilajos tīklos (41%) un interneta piekļuvi (30%). 13% sūdzas par balss telefoniju fiksētajos tīklos, kā arī TV programmu izplatīšanu publiskajos elektroniskajos sakaru tīklos. 3% sūdzas par cita veida pakalpojumiem.
Regulators secinājis, ka universālā pakalpojuma kvalitāte pārsvarā atbilst tai izvirzītajām prasībām, tāpat arī telefonijas pakalpojumu kvalitāte mobilajos sakaru tīklos atbilst operatoru solītajam.
SPRK pērn veicis 100 tūkstošus izsaukumus kvalitātes mērīšanai Lattelecom fiksētajā telefonu tīklā, 60 tūkstošus izsaukumus un nosūtījis deviņus tūkstošus īsziņu kvalitātes novērtēšanai LMT, Tele2 un BITE Latvija mobilajos tīklos. Tāpat veikti 78 tūkstoši izsaukumi, lai noteiktu stapsavienojumu pakalpojuma kvalitāti.
Regulators pērn uzraudzījis arī mobilā interneta pakalpojumu kvalitāti. Mērījumi veikti vairāk nekā 180 dažādās ģeogrāfiskās vietās, tostarp 35 vietās Rīgā. SPRK pārstāvji skaidro, ka mobilajā tīklā sniegtais pakalpojumam ir augsta nestabilitāte, un tā ir šīs tehnoloģijas īpatnība.
Mobilā interneta pieslēguma ātrums ir mainīgs, tas atkarīgs no interneta tehnoloģijas un pieslēgumu skaita. Regulators novērojot interneta ātrumu secinājis, ka no pirmdienas līdz ceturtdienai aptuveni vienā un tajā pašā laikā – ap 17.-18. vakarā, kad no mācību iestādēm mājās pārnāk skolēni un studenti, interneta ātrums ievērojami sarūk, savukārt ap 19.-20., ātrums samazinās vēl vairāk. Piektdienās un sestdienās, kad cilvēki dodas ciemos, izklaidēties vai vienkārši atpūšas un neizmanto internetu, šāds ātruma samazinājums nav novērojams, savukārt svētdienas vakarā, kad liela daļa cilvēku jau gatavojas darba nedēļai un nereti internetā pārlūko brīvdienās notikušo, interneta ātrums atkal strauju samazinās.
SPRK secinājis, ka mobilā interneta lejuplādes ātrums Latvijas reģionos ir svārstīgs, un internets ar ātrumu virs 10 megabitiem sekundē ir reti pieejams. Šeit gan izceļas LMT, kas 25% valsts teritorijas spēj nodrošināt internetu ar tādu ātrumu, BITE Latvija un Tele2 – 3%. Savukārt Rīgā interneta ātrums ir labāks, salīdzinot ar Latvijas reģioniem – LMT internetu ar šādu ātrumu spēj nodrošināt 71% galvaspilsētā, Tele2 – 26% un BITE Latvija – 3%.
Plašāk ar elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes pārskatu par 2013.gadu un pārskatu par elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju sūdzībām 2013.gadā var iepazīties SPRK mājaslapā.