Viņa arī klāstīja, ka ģimenes ārstu kvalitātes kritēriju izpildes rādītāji regulāri pieaug.
Ministrijas pārstāve skaidroja, ka līdz šim sadarbībā ar ģimenes ārstu profesionālajām organizācijām ambulatorajā veselības aprūpe ir veikta virkne uzlabojumu.
Tomēr VM mudina ņemt vērā, ka rezultāti par šo pasākumu izpildi sagaidāmi ilgākā laika periodā, nevis pēc viena vai diviem gadiem. Līdz ar to, iespējams, pastāv atšķirības tajā, kādi rezultāti konkrētajiem VK ieteikumiem tiek sagaidīti, norādīja Strapcāne.
VM argumentē, ka kopš revīzijas ziņojuma ir ieviesti vairāki jauninājumi, kas ir veicinājuši ģimenes ārstu pakalpojumu pieejamību un kvalitātes uzlabošanos. Piemēram, 2018.gadā tika atdalīts ģimenes ārstu kvalitātes maksājums no kapitācijas naudas un pārskatīts kvalitātes kritēriju izpildes izvērtēšanas biežums. Tika sākts pilotprojekts, veicot maksājumu ģimenes ārsta praksei par valsts organizētā vēža skrīninga aptveres palielināšanu un par kardiovaskulāro slimību riska novērtēšanu.
Ministrijas pārstāve klāstīja, ka kopš 2019.gada noteikts maksājums par sirds un asinsvadu slimību profilakses kārtības nodrošināšanu ģimenes ārstu praksēs, ar mērķi motivēt ģimenes ārstu prakses iesaistīt plašāku pacientu loku izveidotajā programmā. Tāpat VM ieskatā ir uzlabota diabēta pacientu aprūpe pēc noteiktiem slimības diagnostikas un uzraudzības algoritmiem. Šiem pasākumiem novērtējami rezultāti ir sagaidāmi ilgākā laika periodā, nevis pēc viena vai diviem gadiem, atzīmēja VM.
Runājot par ģimenes ārstu kvalitātes kritērijiem, Starpcāne norādīja, ka no 2018.gada kopā ar ģimenes ārstu asociācijām tika ieviesti pārskatītie kvalitātes kritēriji un to izpildes nosacījumi. Atbilstoši, ģimenes ārstiem tika noteikta plaša kompetence dažādās veselības aprūpes jomās. Savukārt ģimenes ārstu gada darbības novērtēšanas kritēriji tika noteikti, vienojoties ar ģimenes ārstu asociācijām un izvēloties konkrētas jomas, kuras tiks vērtētas.
Tāpat arī tika nolemts, ka izmaiņas vērtēšanas kritēriju izpildē skatāmas ilgākā laika periodā. Tas nozīmē, ka nav lietderīgi ģimenes ārstu gada darbības novērtēšanas kritērijus mainīt katru gadu, uzsvēra VM pārstāve. Rezultātā, arī tiks turpināts darbs, lai apzinātu cēloņus kvalitātes rādītāju vērtēšanas kritēriju neizpildei, solīja ministrijā.
Attiecībā uz pašvaldību lomu, VM uzsvēra, ka ir sniegusi izvērstu viedokli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) par nepieciešamību precizēt šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu attiecībā uz pašvaldību lomu veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā, kā arī veselīga dzīvesveida veicināšanā.
Tāpat VM ir sniegusi priekšlikumus VARAM par vietējo pašvaldību autonomo funkciju veselības aprūpē un veselības veicināšanā formulējumu likumprojektā Vietējo pašvaldību likums. Tā kā šajā gadījumā ir iesaistītas citas ministrijas, kuras atbild par izmaiņām konkrētajos normatīvajos aktos, rezultāts nav atkarīgs tikai no VM, atzīmēja Strapcāne.
VM arī nepiekrīt VK norādēm par to, ka nav atrasti pietiekami efektīvi instrumenti, lai mazinātu ģimenes ārstu nosūtījumu skaitu pie sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem. Vienlaikus ministrijas ieskatā galvenais mērķis nevar būt mazināt nosūtījumu skaitu.
Attiecīgi, lai pacientiem savlaicīgi noteiktu diagnozi, VM sadarbībā ar nozares speciālistiem ir izstrādājusi klīniskos algoritmus pie noteiktām saslimšanas grupām, kas paredz pacienta nosūtīšanu pie speciālistiem. Tas nozīmē, ka pacients saņem efektīvāku palīdzību un, ātrāk nosakot konkrētu diagnozi, savlaicīgāk var uzsākt ārstēšanu. Šo klīnisko algoritmu ieviešana ir viens no faktoriem, kas ietekmē nosūtījumu skaitu, skaidroja ministrijā.
Papildus, kā uzsvēra VM, jāņem vērā, ka nosūtījumu skaita pieaugums pie speciālistiem ir skaidrojams arī ar papildu finansējuma piešķiršanu pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, kā rezultātā pacienti, kas iepriekš bija spiesti izmantot maksas veselības aprūpes pakalpojumus, pārgāja uz valsts apmaksāto veselības aprūpi.
Ņemot vērā minēto, būtiski ir saprast, kāds ir VK ieteikumu mērķis - saņemt savlaicīgi kvalitatīvus pakalpojumus vai samazināt ģimenes ārsta nosūtījumu skaitu, norāda ministrijā.
Kā vēstīts, VK starpziņojumā par ambulatoro veselības aprūpes sistēmu Latvijā pēdējo divu gadu laikā norādīja, ka VM nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība.
VK ieteikumi tika sniegti ar mērķi veicināt savlaicīgu slimību diagnostiku un profilaksi, nodrošināt pacientiem visus pakalpojumus, kuri ietilpst ģimenes ārsta profesionālajā kompetencē un mazināt nosūtījumus pie speciālistiem, kad primāri palīdzību var sniegt ģimenes ārsts. VK uzskata, ka Veselības ministrijai ir jāturpina šajā jomā uzsāktais darbs un rūpīgi jāuzrauga veikto izmaiņu ietekme, lai nepieciešamības gadījumā meklētu jaunus risinājumus, uz rezultātu vērstas veselības aprūpes sistēmas veidošanai. Tādēļ VK revīzijas ieteikumu ieviešanas termiņu pagarina līdz 1.septembrim.
VK ieskatā nav pamata uzskatīt, ka veselības aprūpes pieejamība ir būtiski uzlabojusies.