Iepriekš Latvijas Zāļu lieltirgotavu asociācijas (LZLA) valdes loceklis Jānis Lībķens Dienai pauda, ka VM izstrādātie grozījumi esot tikai piesegs tam, lai lieltirgotavas neatņemtu lielu daļu peļņas zāļu ražotājiem. Viņš uzsvēra, ka, pēc Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotās statistikas un KP pētījumiem, Latvijā ļoti reti esot gadījumi, kad eksporta dēļ pietrūktu zāļu.
Savukārt VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere Dienai norāda, ka LZLA pārstāvja paustais priekšlikums situāciju ar zāļu nepieejamību labot, ļaujot lieltirgotavām krājumus iegādāties vairākus mēnešus uz priekšu, nepadarīs medikamentus pieejamākus pacientiem. ''Analizējot zāļu nepieejamības iemeslus, ministrija secināja, ka lielākoties nepieciešamais medikaments ir atrodams Latvijā, taču dažādu iemeslu dēļ šīs zāles nav pieejamas konkrētā aptieku tīklā. Konstatēts, ka vairumā gadījumu ražotājs ir piegādājis par 30% vairāk medikamentu, nekā nepieciešams. Līdz ar to tika secināts, ka zāļu nav trūcis tāpēc, ka būtu piegādātas nepietiekamā daudzumā,'' stāsta Kaupere.
Kontrolēt, nevis ierobežot
ZVA apkopotie dati liecina, ka 30% no kopējā apgrozījuma pēdējo triju gadu laikā lieltirgotavām ir atnesuši peļņu, kas svārstās no 207 līdz 238 miljoniem eiro. Gan Konkurences padomes (KP), gan VM skatījumā zāļu tirgošana ārvalstīm nenotiek reti vai tikai izņēmuma gadījumos. Tāpat secināts, ka kompensējamo zāļu realizācija ārpus Latvijas lieltirgotavām var būt pietiekami izdevīga, jo cena, par kuru lieltirgotavas no ražotājiem iepērk medikamentus, kas ir kompensējamo zāļu sarakstā (KZS), ir zema. Savukārt šo zāļu cenas citās valstīs ir augstākas, un, izmantojot cenu starpību, lieltirgotavas var nopelnīt, zāles realizējot ārpus Latvijas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 12. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!