Lai gan vēlēšanu naktī Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis skandēja, ka zaļie un zemnieki ir vēlēšanu uzvarētāji, tomēr pirmdienas rītā viņš savā kabinetā sēž mazliet sadudzis. Pēc vairāku gadu paraduma Augusts Brigmanis prāto iespējamos valdības sastāvus un par labāko atzīst plašu koalīciju, atstājot opozīcijā vien nacionālo apvienību. Taču šo priekšlikumu zaļzemnieki paturēšot pie sevis. Tomēr šķiet, ka zaļajiem un zemniekiem nāksies pierasts pie opozīcijas lomas, tradicionālais vēlēšanu zaudētāju pantiņš par konstruktīvu darbu opozīcijā jau apgūts. Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka.
Tomēr ir skaidrs, ka daudziem zaļo un zemnieku cilvēkiem nāksies zaudēt amatus un tas varētu mudināt cilvēkus pieslieties tām partijām, kurām ir teikšana un krēsli. Visticamāk, Viesturam Sileniekam vairs nebūs siltas vietiņas Rīgas brīvostā.
Tiesa, zaļo un zemnieku savienība ir viena no retajām, kurai nav raksturīga deputātu staigāšana. Tomēr pašreizējā Saeimas deputāte Inese Aizstrauta, kas jaunajā parlamenta sastāvā nav iekļuvusi, pie zaļajiem pārnākusi no Jaunā laika.
Arī partijas līderi neredz iemeslu biedru bēgšanai vai šķelšanās procesiem.
Arī no Ventspils mēra Aivara Lemberga, kura nominēšana premjera amatam, iespējams, sekmēja vēlētāju atbalsta mazināšanos, zaļzemnieki negrasās norobežoties. Lai gan esam piedzīvojuši, ka partijas pēc neveiksmes vēlēšanās pamazām izjūk vai arī pompozi paziņo par pašlikvidēšanos, zaļzemnieki nedomā, ka viņus varētu sagaidīt šāds liktenis. Tomēr Ingmārs Līdaka neslēpj, ka zaļo apvienošanās ar zemniekiem notika pragmatisku, nevis ideoloģisku apsvērumu dēļ.
Lai gan citviet Eiropā zemnieki ar visām ķimikālijām tiek uzskatīti par vieniem no lielākajiem dabas ienaidniekiem, Latvijā uztvere esot citādāka. Zaļo un zemnieku savienības tuvākā stipruma pārbaude būs pašvaldību vēlēšanas pēc diviem gadiem.
Politikas vērotāji un politologi nedomā, ka 13 vietas Saeimā būtu uzskatāma par Zaļo un zemnieku izgāšanos vēlēšanās. Iepriekšējo vēlēšanu panākumus, kad apvienība ieguva 22 vietas, eksperti drīzāk uzskata par negaidītu panākumu. Tomēr tas, vai partiju apvienība spēs sadzīvot ar opozicionāru lomu un kāds būs tās tālākais liktenis, lielā mērā būšot atkarīgs no tā, kādu mācību ņems vērā no šīm vēlēšanām.
Lai gan pēc neveiksmēm Saeimas vēlēšanās no politiskās skatuves pazudušas vairākas partijas, tomēr politikas eksperti Zaļo un zemnieku savienībai šādu nākotni neprognozē. Tomēr pēc politologa Jāņa Ikstena domām, apvienībai nopietni jāizvērtē iemesli, kādēļ atbalsts sarucis gandrīz uz pusi.
Tomēr jaunā loma bez reālas ietekmes zaļzemniekiem varētu izrādīties nopietns pārbaudījums, uzskata politikas vērotājs Jurģis Liepnieks. Politologs Filips Rajevskis gan domā, ka ar trīs gadu sēdēšanu opozīcijā zaļzemnieki nesamierināsies.
Patlaban valdības veidošanu uzņēmušās divas partijas kopā - Vienotība un Zatlera Reformu partija un pie trīspusējā galda tiek sēdināti gan nacionāļi, gan saskaņieši, kamēr ar zaļzemniekiem kategoriski sadarboties atsakās zatlerieši.
