Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Kaimiņvalstu kopīgās un atšķirīgās intereses Astravjecas AES jautājumā

Latvija un Lietuva līdz šim nav spējušas vienoties par kopīgu nostāju attiecībā par elektroenerģijas iegādi no Baltkrievijā uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES). Lietuvas amatpersonas visiem centieniem mēģina panākt AES boikotu, turpretī Latvija šajā jautājumā ir izvairīgāka un norāda uz nacionālajām interesēm. Jautājuma risināšanā iesaistīta arī Eiropas Komsija (EK), kas centīsies uzņemties mediatora lomu starp abu kaimiņvalstu interesēm.

Drošībās jautājumos kopīga nostāja

Lietuvas puse vairākkārtīgi uzsvērusi, ka ceļot Astravjecas AES nav tikušas ievērotas drošības prasības. Jūnija beigās Lietuvas prezidents Gitans Nausēda vērsies pie EK prezidentes Urzulas fon der Leienas, lūdzot palīdzēt panākt Baltijas valstu vienošanos par Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas uzceltās Astravjecas AES ražotās elektroenerģijas boikotu, pauzdams cerību, ka Latvija mainīs nostāju šajā jautājumā un pievienosies Lietuvas pozīcijai. Turpretim Latvijas puse paudusi, ka izprot Lietuvas bažas par AES drošību, taču pievienošanās Lietuvas vēlmei boikotēt AES nozīmētu pārāk nopietnus zaudējumus Latvijas interesēm.

Lietuvas Ārlietu ministrija portālam Diena.lv uzsvēra, ka Astravjecas AES rada vairākas problēmas Baltijas valstīm un visai Eiropas Savienībai (ES). Ministrija informē, ka tas nav tikai svarīgs kodoldrošības jautājums, bet tas ir arī izaicinājums reģiona valstu drošībai, kas ietver draudus mūsu energoapgādes drošības mērķiem, radot arī potenciālus hibrīddraudus.

Lietuvas Ārlietu ministrija pauž, ka ''kopīgi centieni ES līmenī ir spēcīgs līdzeklis, lai pārliecinātu Baltkrieviju īstenot augstākos vides un kodoldrošības standartus šajā stacijā, pretējā gadījumā projekts būtu jāaptur''.

Lietuvas bažas un centienus iesaistīt starptautiskas organizācijas šī jautājuma risināšanā atbalsta Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks un enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš. ''Lietuvas pozīcija ir pilnīgi normāla, jo 50 km no galvaspilsētas, iepriekš nekonsultējoties, tiek uzbūvēta atomelektrostacija, kuras celtniecībā ir novērotas kļūdas.''

Eksperts norāda, ka Lietuvas un Latvijas centieni ir kopīgi jāvirza Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā un Eiropas Atomenerģijas kopienā, kā arī citās atbildīgajās institūcijās, kuru pienākums ir sekot līdzi celtniecības un uzturēšanas gaitai. ''Pašlaik AES celtniecībā caurspīdīgums ir nepietiekams un aktīva šo organizāciju lobēšana ir vienīgais instruments. Arī, ja Latvija atbalstītu radikālo Lietuvas pozīciju, tas dabā neko neizmainīs. Esmu pārliecināts, ka Latvija arī aktīvi pārstāv savas intereses šajās organizācijās,'' sacīja Āboltiņš.

Astravjecas AES celtniecībā bažas rada arī vietas izvēle. Baltkrievija ar savu 2013.gada 2.novembra lēmumu celt AES pierobežas pilsētā Astravjecā pārkāpusi vienu no galvenajām kodoldrošības rekomendācijām - AES ir jāceļ vismaz 100 km no lielajām pilsētām. Šāda stingra rekomendācija ir pieņemta pēc Fukušimas AES avārijas 2011.gadā.

Lietuvas eksperti uzskata, ka gadījumā, ja Astravjecas AES notiktu kāds liela mēroga negadījums, tā negatīvās sekas ietekmētu Lietuvas galvaspilsētu Viļņu un trešdaļu no visas valsts iedzīvotājiem.

Bažas izraisa arī seismiskais stāvokli šajā reģionā, Baltkrievija līdz šim nav sniegusi precīzu informāciju par vietas ģeoloģisko struktūru.

Iepriekš mediji ziņojuši, ka februāra sākumā no īssavienojuma augstsprieguma kabelī stacijā izcēlies ugunsgrēks, Baltkrievijas puse to gan noliegusi. Tāpat bažas rada ziņas, ka viens no reaktora ietvariem esot nogāzies no 4,5 metru augstuma, turklāt otrs ietvars esot sadūries ar dzelzceļa infrastruktūras konstrukciju.

Lietuvas puse, ņemot vērā to, ka Baltkrievija plāno izmantot Neres upes ūdeni Astravjecas AES reaktoru atdzesēšanai, ir pētījusi radioaktīvo izotopu klātbūtni upes baseinā. Pētnieki esot nomērījuši sākotnējos radioaktivitātes rezultātus, un, ja gadījumā kādā veidā reaktora dzesēšanas ūdeņi nonāk upes baseinā, tad Lietuvas pusei būs dati par sākotnējo radiācijas līmeni.

''Tas būs veids, kā lietuvieši varēs sekot dabā līdzi situācijai uz dabisko radiāciju, un saprast kāda ir situācija, jo ūdens organismi būs pirmie, kuri reaģēs uz izmaiņām,'' apstiprina Āboltiņš.

Uz nepilnībām jautājumos, kas skar drošību norāda arī AJ Power enerģētikas uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš. Vienlaikus uzņēmuma vadītājs atgādina, ka svarīgi būtu tupināt veidot dialogu ar Baltkrieviju un saglabāt attiecības, izvirzot nosacījumus par drošības pārbaudēm.

''Es uzskatu, ka importa elektrības ierobežošana no trešajām valstīm ir pareiza, taču to nevar darīt šoka veidā, vēlams būtu ieviest pārejas periodu. Piemēram, tas varētu būt 2025. gads, un līdz tam ir skaidri zināms, ka mēs uzstādām vietā atjaunojamos enerģijas avotus, citādi tas ir ļoti tuvredzīgs lēmums,'' norāda Samtiņš. 


Elektrības cenas un nacionālās intereses

Lietuva jau ir paziņojusi, ka boikotēs elektroenerģiju no Baltkrievijas. Iepriekš enerģija no Baltkrievijas ir iepirkta tieši caur Lietuvu, jo Latvijai nav tiešu starpsavienojumu ar šo kaimiņvalsti. Kā rezultātā 2019.gada 13.augustā Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka elektroenerģijas tirdzniecībai tiks atvērta Latvijas-Krievijas robeža pēc tam, kad Lietuva būs aizvērusi elektroenerģijas tirdzniecībai Lietuvas-Baltkrievijas robežu.

Ekonomikas ministrija (EM) portālam Diena.lv norāda, ka elektroenerģijas cenas varētu pieaugt par aptuveni 15%, ja Latvija neimportēs elektroenerģiju no trešajām valstīm.

RTU pētnieks Āboltiņš norāda, ka elektrības cenu kāpums ir iespējams situācijā, ja Lietuva atsakās no Baltkrievijas enerģijas, taču prognozēt, ka cenu kāpums būs 15% ir sarežģīti. ''Šo cenu svārstību nevar vienkāršot. To nosaka daudzi faktori, tikpat labi tie var būt 30%. Viss atkarīgs no pieprasījuma.'' 

Āboltiņš norāda, ka Lietuvas boikota rezultātā būtiskākās cenu izmaiņas būs Lietuvā, jo tieši tur ir elektroenerģijas deficīts. 

''Man nešķiet reāls scenārijs, kurā lietuvieši brutāli sarauj pārvades līnijas ar Baltkrieviju, es neticu, ka tāds scenārijs var īstenoties. Jā, ekstrēmā gadījumā tas varētu pacelt elektrības cenas Baltijas valstīs, taču pati Lietuva importē elektrību no pieciem avotiem - Zviedrijas, Latvijas, Baltkrievijas, Krievijas un Polijas. Tieši Zviedrijā ir nozīmīgākais Lietuvas elektroenerģijas eksportētājs un lētā elektrībā nāk tieši no Zviedrijas. Gadījumā, ja kāds no šiem avotiem tiek atslēgts, tas nozīmē, ka Lietuvai vajadzētu importēt no kāda cita avota vairāk,'' skaidro Āboltiņš. 

Elektrības cenu kāpumu komentē arī Samtiņš, kurš norāda, ka Latvijā cenas visdrīzāk pieaugs reizē ar cenām Lietuvā, skaidrojot, ka Latvija un Lietuva sevi noliek sliktākā situācijā attiecībā pret Igauniju. ''Provizoriski arī mūsu aprēķini ir līdzīgi, kāpums varētu būt 15-20%, bet tas šobrīd ir pie nosacīti zemas gāzes cenas. Ja gāzes cenas pieaugs, tad arī būtiski pieaugs elektrības cenas. Ja, piemēram, uz ziemu gāzes cena ir 2-3 reizes augstāka nekā tagad, tad elektrības cenu pieaugums būs vēl lielāks,'' stāsta Samtiņš. 

Samtiņš arī norāda, ka pašreizējā Latvijas pozīcija ir atbalstāma. ''Caurmērā Baltijas valstis no Baltkrievijas importē 15% elektroenerģijas. Ja imports tiek apstādināts vienā dienā, tad cenas pieaugs un citas lētākas enerģijas vietā nebūs ko aizstāt. Tādā gadījumā elektroenerģijas ražošanai būs jāizmanto gāze. Tas novestu pie tā, ka mums būs jāimportē gāze, nevis elektrība un tas radīs cenu pieaugumu, kā arī tas radītu lielāku spiedienu uz Latvijas uzņēmējiem,'' norāda AJ Power uzņēmumu grupas vadītājs. 


AES ietekme uz enerģētikas projektiem

Lietuvas puse Astravjecas AES ir nodēvējusi par Krievijas ģeopolitisko projektu, kura mērķis padarīt Baltijas reģionu atkarīgu no pēcpadomju elektroenerģijas tīkliem. Lietuvas Ārlietu ministrija portālam Diena.lv atkārtoti uzsvēra savu nostāju - AES būtu jāaptur, un ja to dara, tad stacija būtu jāslēdz kodoldrošības un vides standartu neievērošanas dēļ. Ministrija sarunā norāda, ka Baltijai daudz būtiskāk būtu pilnībā integrēties Eiropas kontinentālajos elektroenerģijas tīklos, kā arī koncentrēties un ieguldīt līdzekļus atjaunojamos enerģijas avotu projektos. 

Ministrija pieļauj, ka atjaunojamo energoresursu izmantošanu varētu ietekmēt lētās AES nakts elektroenerģijas cenas, kas netieši ietekmētu Baltijas jūras vēja parku projekta attīstību.  

''Ja Zviedrijā un citās Skandināvijas valstīs ir iespējams attīstīt vēja parkus pie zemām elektrības cenām, tad arī Lietuvā un Latvijā nevajadzētu būt šķēršļiem attīstīt atjaunojamās enerģijas projektus. Visticamākais, ja būtu liels elektroenerģijas imports no Krievijas un Baltkrievijas puses, tas nepadarītu elektrības cenas Latvijā zemākas nekā tās ir Skandināvijā, cenu līmenis drīzāk varētu izlīdzināties,'' ieskicē Samtiņš.

EM, kas ir sarunvedis par Astravjecas jautājumiem, norāda, ka Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu noris pēc plāna. Jau pagājušā gada janvārī Latvija saņēma ES līdzfinansējumu sinhronizācijas projekta 1.fāzes īstenošanai un šobrīd noris nepieciešamie būvdarbi. Savukārt 26.maijā Baltijas valstu un Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori kopīgi ir iesnieguši pieteikumu ES līdzfinansējuma sinhronizācijas projekta 2.fāzei. Kopējās tās izmaksas pārsniedz vienu miljardu eiro, no kurām 895,4 miljonus plānots segt no ES līdzfinansējuma. EM norāda, ka lēmums par līdzfinansējuma piešķiršanu būs zināms vien rudenī.

Elektrotīklu sinhronizācijas projektu plānots pabeigt līdz 2025.gadam, tupretī Astravjecas AES atvēršana, kas iepriekš jau vairākkārtīgi tikusi pārcelta, plānota septembrī.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits