Kā Tallinas vicemērs jūs bijāt atbildīgs par bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanu. Līdzīgi nodomi Rīgā savulaik izraisīja vētrainas politiskās kaislības Latvijā. Tagad ir pagājis zināms laiks pēc šāda transporta ieviešanas, kā vērtējat rezultātus?
Es neredzu vispār nekādus mīnusus no šāda transporta esamības, domāju, ka neviens cits arī neredz. Tikai plusus. Pirmām kārtām jau tas ir sociālais aspekts. Piemēram, pāriešana uz bezmaksas sabiedrisko transportu laikā, kad tika sperts šis solis, ģimenei ar diviem bērniem ļāva ietaupīt vidēji ap 600 eiro gadā, kas tobrīd bija gandrīz viena mēneša vidējā alga. Tātad cilvēkiem tas bija sociāls projekts. Savukārt pilsētai tas bija vispirms jau apkārtējās vides aizsardzības projekts. Vienā tramvajā vai autobusā var braukt ap 60 automašīnu vadītājiem, kas nozīmē, ka ap 60 automašīnām nerada problēmas apkārtējai videi. Sabiedriskajam transportam pilsētās vispār nav alternatīvas, tajā skaitā sastrēgumu dēļ. Ne velti jaunā paaudze automašīnu iegādes vietā aizvien biežāk izvēlas lietot sabiedrisko transportu, un mēs tikai cenšamies dot viņiem papildu stimulu to darīt. Es domāju, ka tādas pašas problēmas ir visās lielās pilsētās, un tās visas, kura ātrāk, kura lēnāk, taču dodas šajā virzienā.
Nav mazsvarīgi, ka pāriešana uz bezmaksas sabiedrisko transportu nevis samazināja, bet ļāva palielināt pilsētas ienākumus. Pilsētas budžeta ieņēmumi palielinājās, neraugoties uz visām izmaksām, jo to lielāko daļu veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas tiek maksāts pašvaldībā, kurā cilvēks ir reģistrējis savu pastāvīgo dzīvesvietu. Mēs jau sākotnēji zinājām, ka Tallinā dzīvo vismaz 20–40 tūkstoši cilvēku, kuri vienlaikus nav šeit reģistrējušies. Viņi strādā un saņem algu šeit, taču nodokļus maksā citur. Bezmaksas transports viņiem kļuva par stimulu reģistrēties Tallinā, un rezultātā projekts kļuva pelnošs. Ieņēmumi no sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecības bija 12–13 miljoni eiro gadā, un šo summu mēs zaudējām, tomēr nodokļi, kurus tagad maksā tie cilvēki, kas reģistrējušies Tallinā galvenokārt šī transporta dēļ, pārsniedz šo summu gandrīz divas reizes. Tāpēc atkārtošos – mīnusu nav vispār.
Visu interviju ar Igaunijas mēru Tāvi Āsu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 15. novembra, numurā!
Tallinā nav īpašuma nodoklis
Rīgā transports ir ļoti dārgs!
viesis