Skatoties tālākā nākotnē, Francijas Nacionālais demogrāfisko pētījumu institūts (INED) prognozē kopējā pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma turpināšanos līdz gadsimta beigām, kad tas stabilizēsies deviņu līdz desmit miljardu apmērā.
Kopš 1999. gadā pasaules iedzīvotāju skaits sasniedza sešus miljardus, atšķirība starp globālajiem dzimstības un mirstības rādītājiem strauji palielinājusi iedzīvotāju kopskaitu vēl par miljardu vien 12 gadu laikā.
Būs nepieciešami vēl 14 gadi, līdz pasaules iedzīvotāju kopskaits sasniegs astoņus miljardus un nostabilizēsies, secināts INED pētījumā, kurā apkopoti arī Apvienoto Nāciju Organizācijas, Pasaules Bankas un vairāku valstu nozīmīgāko iestāžu izpētes rezultāti.
Atskatoties vēsturē, redzams, ka pasaules iedzīvotāju kopskaits sāka strauji palielināties vien 19. gadsimtā.
"Pēdējo divu gadsimtu laikā tas ir pieaudzis septiņas reizes, pārsniedzot septiņu miljardu atzīmi 2011. gadā, un paredzams, ka tas sasniegs desmit miljardus līdz 21.gadsimta beigām," teikts pētījumā.
Tikai septiņās valstīs dzīvo puse no visiem pasaules iedzīvotājiem, tādēļ to demogrāfiskajām izmaiņām ir liela ietekme.
Saraksta augšgalā ir Ķīna ar 1,33 miljardiem un Indija ar 1,17 miljardiem iedzīvotāju. Tām seko ASV, Indonēzija, Brazīlija, Pakistāna un Nigērija.
INED ir aprēķinājis, ka līdz 2050. gadam Indija kļūs par valsti ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, Pekinas "viena bērna" politikai iegrožojot Ķīnas iedzīvotāju skaita pieaugumu.
Kaut arī kopējais iedzīvotāju skaits turpina pieaugt, tā temps šogad jau ir samazinājies līdz 1,1%, salīdzinot ar 2% pieaugumu pirms 50 gadiem, norāda INED.
Tas izskaidrojams ar to, ka dzimstības rādītāji uz vienu sievieti ir samazinājušies līdz 2,5 bērniem, kas ir uz pusi mazāk, nekā reģistrēts 1950. gadā.
Tomēr reģionālās atšķirības ir ievējojamas - Āfrikā vienai sievietei dzīves laikā vidēji dzimst 4,7 bērni, savukārt Eiropā vien 1,6 bērni.