Policija uzskata, ka par pašnāvības cēloni kļuvusi pret Š. Tigu ierosinātā kriminālvajāšana sakarā ar apsūdzībām korupcijā un krāpšanā. Viņa tika turēta aizdomās, ka ņēmusi kukuļus apmaiņā pret darbā iekārtošanas solījumiem. Š. Tigu dienēja Indijas brīvprātīgo zemessargu 969. dzelzceļa inženieru pulkā.
Alipurduaras pilsētas slimnīcā Š. Tiga tika ievietota 10. maijā – nākamajā dienā pēc krimināla rakstura notikumiem. Kā vēsta izdevums, 9. maija vakarā sievieti nolaupījis kāds nezināms vīrietis, kad viņa gājusi uz vietējo tirgu. Nākamās dienas rītā Š. Tigu izglāba vilciena mašīnists, kurš atrada viņu piesietu pie staba blakus dzelzceļam savā maršrutā. Policija nozīmēja sievietei diennakts apsardzi un sāka notikuma izmeklēšanu.
Divu bērnu māte Š. Tiga Indijā bija iemantojusi plašu atpazīstamību un kļuvusi par sieviešu līdztiesības simbolu. Viņa sāka strādāt valsts dzelzceļu kompānijā 2005. gadā, pēc sava vīra nāves. Vēlāk sieviete pieņēma lēmumu kā vienkārša kareive pievienoties arī Indijas tautas zemessardzei, konkrētāk – vietējam dzelzceļa inženieru pulkam. Sieviete atzina, ka par armiju sapņojusi kopš bērnības, jo daudzi viņas ģimenes vīrieši ir profesionāli karavīri.
Indijas tautas zemessardze sastāv no brīvprātīgajiem, kuri par savu līdzdalību formējumā nesaņem patstāvīgu atlīdzību, taču tajā pašā laikā ir pilntiesīgi Indijas armijas karavīri. Zemessargi reizi gadā iziet apmācības, lai nepieciešamības gadījumā varētu tikt operatīvi mobilizēti un piedalīties kara darbībās.
Līdz brīdim, kamēr Š. Tiga 2011. gadā nekļuva par tautas zemessardzes ierindas kareivi, Indijas armijā nebija nevienas sievietes bez virsnieka dienesta pakāpes, tāpat valstī nebija nevienas sievietes, kas dienētu kaujas daļās.