Lielāko pasākumu, kurš norisinājās federālās zemes galvaspilsētā Klāgenfurtē, ar savu klātbūtni pagodināja gan Austrijas kanclers Verners Faimans, gan Slovēnijas premjerministrs Boruts Pahors.
Karintijas jautājums ilgu laiku ir radījis spriedzi abu valstu attiecībās, bet nesen panāktā vienošanās uzskatāma par signālu mierīgai līdzās pastāvēšanai.
B. Pahors atzīmēja, ka pēc Slovēnijas dibināšanas cilvēki ir apzinājušies ne tikai vēsturisko nastu attiecībās ar kaimiņos esošo Karintiju un Austriju, bet arī apzinājušies "izredzes uz kopīgu nākotni".
"Tolaik mēs lēmām par nākotni, un mēs lemjam par nākotni arī šodien," paziņoja Slovēnijas premjers.
Savukārt V. Faimans atzīmēja, ka lepojas ar Austrijas tradīciju vērsties vienam pie otra konflikta gadījumos.
Pēc svinīgajām runām politiķi piedalījās vairākās ceremonijās, kurās tika uzstādītas pirmās jaunās ceļazīmes.
Karintijas gubernators Gerhards Derflers informēja, ka pārējās tiks uzstādītas līdz 30. septembrim.
Jautājums par ceļazīmēm vācu un slovēņu valodā ir viens no senākajiem Austrijas konfliktiem, kura pirmsākumi meklējami jau 1955. gadā.
Šā gada aprīlī G. Derflers, valsts sekretārs Jozefs Ostermeijers un trīs etnisko slovēņu organizāciju līderi panāca vienošanos šajā jautājumā.
Viņi sastādīja sarakstu ar 164 pilsētām un ciematiem, kuros tiks uzstādītas zīmes abās valodās, kas teju dubulto pašreizējo šādu vietu skaitu.