Lai gan Merkele, šķiet, joprojām izcīnīs tiesības uz trešo pilnvaru termiņu valdības vadītāja amatā, aprīlī izveidotā "Alternatīva Vācijai" ("Alternative für Deutschland" - AfD), kas savā labā izmanto pieaugošo vāciešu neapmierinātību ar parādos nonākušo Eiropas dienvidvalstu glābšanas programmām, varētu iekļūt parlamenta apakšpalātā, mainot līdzšinējo spēku samēru un piespiežot konservatīvos veidot tā dēvēto lielo koalīciju kopā ar sociāldemokrātiem (SPD).
Turklāt, AfD, kas iestājas par parādos nonākušo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu izspiešanu no eirozonas, iekļūstot Bundestāgā, var izsaukt satraukumu finanšu tirgū, lai arī tās ietekme parlamentā būs niecīga.
Aptauja, kuru veicis sabiedriskā domas pētniecības institūts INSA, liecina, ka par Merkeles vadītajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU) un par viņu Bavārijas meitaspartiju - Kristīgi sociālo savienību (CSU) - svētdien gatavojas balsot 38% vāciešu, bet par CDU/CSU pašreizējiem koalīcijas partneriem - brīvajiem demokrātiem (FDP) - seši procenti.
Tikmēr SPD atbalstu izteikuši 28% aptaujāto, bet viņu vislabprātāk gribētajiem koalīcijas partneriem "zaļajiem" - astoņi procenti. Vēl deviņi procenti respondentu devuši priekšroku kreiso ekstrēmistu partijai "Die Linke" ("Kreisie").
Šī ir pirmā aptauja, kas liecina, ka iekļūšanai Bundestāgā noteikto piecu procentu barjeru pārvarēs arī AfD. Līdz šim visās citās aptaujās konstatētais augstākais eiroskeptiķu atbalstītāju skaits nav pārsniedzis četrus procentus. Tomēr sabiedriskās domas pētnieki atzīst, ka daudzi vēlētāji aptaujās, iespējams, nav vēlējušies atzīt, ka gatavojas balsot par AfD.
Tādējādi AfD varētu kļūt par pirmo jauno partiju, kura iekļuvusi Bundestāgā kopš 1990.gada.
Vienlaikus INSA aptauja neuzrāda atbalsta pieaugumu konservatīvajiem, kurš tika prognozēts pēc CSU pārliecinošās uzvaras Bavārijas Landtāga vēlēšanās, kas notika pagājušajā svētdienā.
Tas varētu spiest Merkeli uzsākt koalīcijas sarunas ar opozīcijā esošo SPD, kas jau atradās kopīgā valdībā ar konservatīvajiem laikā no 2005. līdz 2009.gadam.
Līdz šim kristīgie demokrāti priekšvēlēšanu kampaņas laikā centās AfD ignorēt, taču šonedēļ pēkšņi mainījuši taktiku, uzticot uzbrukumu eiroskeptiķiem konservatīvo aprindās cienītajam finanšu ministram Volfgangam Šeiblem.
Viņš paziņojis, ka AfD argumenti, kas vērsti pret eiro, esot nepamatoti un "ārkārtīgi bīstami mūsu labklājībai".
INSA vadītājs Hermans Binkerts norādījis, ka 41% no pašreizējiem AfD atbalstītājiem 2009.gada vēlēšanās balsojuši par kādu marginālu partiju, kas aptaujās parādās kā "citas partijas", vai arī nav balsojuši vispār.
Vairums no pārējiem eiroskeptiķu atbalstītājiem iepriekšējās vēlēšanās balsojuši par konservatīvajiem, bet deviņi procenti - par kreisajiem ekstrēmistiem, kas arī pret eiro izturas skeptiski. Starp viņiem sastopami arī atsevišķi pārbēdzēji no SPD un "zaļo" elektorāta.
Līdz šim gan Merkele, gan AfD noraidījuši savstarpējās sadarbības iespēju. Tomēr viens no CDU līderiem - Hesenes premjerministrs Folkers Bufjē, kuram savs amats svētdien jāaizstāv zemes vēlēšanās, kas notiek vienlaikus ar Bundestāga vēlēšanām, iepriekš šādu iespēju ir apsvēris, lai gan, sastopoties ar asas kritikas vilni, bijis spiests šo domu atmest.