A. Millers piebilda, ka šī, pēc skaita ceturtā cauruļvada akcionāru sastāvs, iespējams, piedzīvos būtiskas izmaiņās. Pašlaik kompānijā Nord Stream AG, kura nodarbojas ar Nord Stream cauruļvadu būvniecību un ekspluatāciju, 51 procents akciju pieder Gazprom. Vācijas koncerniem BASF/Wintershall un E.ON Ruhrgas pārvalda pa 15,5 procentiem, bet Nīderlandes Gasunie un Francijas GDF – pa 9 procentiem akciju.
Par to, ka gāzes vada jauda var tikt palielināta, Gazprom paziņoja 2011. gada decembrī. Tad A. Millers atzīmēja, ka koncerns sāks izstrādāt tehnisko un ekonomiskos pamatojumus Nord Stream trešā un ceturtā cauruļvada būvniecībai. Papildus cauruļvadu palaišanas gadījumā kopējais gāzes eksports pa Nord Stream varēs sasniegt līdz 110 miljardiem kubikmetru gadā.
Pašlaik Gazprom eksportē gāzi tikai pa pirmo no Nord Stream cauruļvadiem, kas sāka darboties 2011. gada novembrī. Tā caurlaides spēja ir 27 miljardi kubikmetru gāzes gadā. 2012. gada aprīlī Nord Stream paziņoja, ka gāzes piegādes pa otro cauruļvadu sāksies oktobrī, kad Nord Stream jauda divkāršosies un sasniegs 55 miljardus kubikmetru gadā.
Jāpiebilst, ka Lielbritānija ir viena no gāzes ieguves līderēm Eiropā, tomēr, sakarā ar valsts tradicionālo atradņu Ziemeļjūrā izsīkšanu, valsts ir spiesta iepirkt arvien vairāk dabasgāzes ārvalstīs.