Korupcijas ēna pār Eiropas Savienību

Oficiālu aplēšu deficīts

Pārskatā iekļautās aplēses balstītas uz publiski pieejamiem datiem un informāciju, bet publiskošana bija pieskaņota ikgadējai Starptautiskajai pretkorupcijas dienai, kas tradicionāli tiek atzīmēta 9. decembrī, atgādinot par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 2003. gada 9. decembrī Meksikas pilsētā Meridā parakstīto ANO Pretkorupcijas konvenciju. Protams, pārskats vienlaikus ir arī minētās politiskās grupas pašreklāma pirms šopavasar gaidāmajām EP vēlēšanām, tomēr šis fakts dokumenta būtību nemaina.

Interesants šis dokuments ir arī tāpēc, ka ES mērogā šobrīd nav nekādu oficiālu aplēšu vai datu par korupcijas nodarītajiem zaudējumiem savienības ekonomikai. 2014. gadā Eiropas Komisija (EK) publiskoja savu pirmo Pretkorupcijas ziņojumu (oficiālais nosaukums angļu valodā – Anti-Corruption report), kura ietvaros tika secināts, ka korupcija nodara ES ekonomikai zaudējumus 120 miljardu eiro apmērā gadā. Sākotnēji bija paredzēts, ka šādi ziņojumi tiks publiskoti ik pēc gada, tomēr turpmāk ziņojumi nesekoja, līdz 2017. gada sākumā tika nolemts tos vairs nepubliskot, un attiecīgi pirmais ziņojums tā arī ir palicis vienīgais. Oficiāli lēmums tika skaidrots ar to, ka 2014. gada ziņojums ir ielicis pietiekamus pamatus cīņai ar korupciju ES un šī iemesla turpmāki visaptveroši ziņojumi nav nepieciešami. Vienlaikus EK lēmums ļauj politiķiem un sabiedriskajām organizācijām regulāri apsūdzēt komisiju nepietiekamā cīņā ar korupciju, tāpat lēmuma rezultāts ir oficiālu aplēšu par korupcijas mērogiem ES neesamība.

2014. gada Pretkorupcijas ziņojums, jāpiebilst, nesaturēja aplēses par korupcijas nodarītajiem zaudējumiem atsevišķās ES valstīs, šis rādītājs bija aprēķināts tikai visas ES mērogā kopā. Galvenā uzmanība savukārt bija veltīta tam, kādi ir dalībvalstu īstenotie pretkorupcijas pasākumi, kuri no tiem ir iedarbīgi, bet ko nepieciešams uzlabot un kādā veidā to darīt. 

Runājot par Latviju, ziņojumā tās veikums pretkorupcijas jomā tika novērtēts kopumā pozitīvi,

atzīstot, ka Latvija ir guvusi panākumus korupcijas problēmu risināšanā un novēršanā, tomēr vienlaikus tika paustas arī bažas par tiesiskā regulējuma pretkorupcijas jomā piemērošanu, kā arī aicināts turpināt sekmēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja jeb KNAB darbu, nostiprinot tā neatkarību un aizsargājot no iespējamās politiskās iejaukšanās.

Ziņojumā iekļautie Eurobarometer pētījuma par eiropiešu attieksmi pret korupciju rezultāti savukārt liecināja, ka 76% eiropiešu domā – korupcija viņu valstī ir plaši izplatīta, 56% uzskata – korupcijas līmenis pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis, 8% apgalvoja, ka pēdējā pirms aptaujas gada laikā paši vai nu pieredzējuši korupciju, vai bijuši liecinieki tās gadījumam, bet 4% – ka tieši viņi personiski ir mudināti dot kukuli. Korupciju par plaši izplatītu Latvijā uzskatīja 83% aptaujāto mūsu valsts iedzīvotāju, savukārt 6% atzina – viņiem doti mājieni par kukuļa nepieciešamību.