Intervijā, kas publicēta avīzē Financial Times, Kemerons vainojis iepriekšējo leiboristu valdību "fundamentālā kļūdā", 2004.gadā atverot darba tirgu jauno Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem.
Saskaņā ar pašreizējās valdības ieceri imigranti pirmos trīs mēnešus nesaņems bezdarbnieka pabalstus, bet pabalstus, kas tiks piešķirti, pārtrauks izmaksāt pēc sešiem mēnešiem, ja vien ieceļotājiem nebūs "patiesas" izredzes darbu atrast.
"Mēs mainām noteikumus tā, lai neviens nevarētu ierasties valstī, cerot nekavējoties saņemt bezdarbnieka pabalstu," norādījis Kemerons.
Pētniecības organizācija MigrationWatch UK lēš, ka pēc ierobežojumu atcelšanas 1.janvārī pirmo piecu gadu laikā ik gadu Lielbritānijā varētu ierasties 50 000 bulgāru un rumāņu.
Tajā pašā laikā Bulgārijas vēstnieks Lielbritānijā prognozē, ka ieceļotāju skaits būšot daudz mazāks un nepārsniegšot astoņus tūkstošus gadā.
Atbilstoši Kemerona iecerei "pastāvīgās dzīvesvietas pārbaude", kas tiek veikta, lai noteiktu pabalstu pieteikuma pamatotību, tiks padarīta stingrāka, tiks ieviests ienākumu slieksnis, jaunie imigranti nevarēs uzreiz pieprasīt mājokļa pabalstu, tie, kas nemeklē darbu, tiks no valsts izraidīti un nevarēs atgriezties nākamos 12 mēnešus, bet sods darba devējiem, kas nemaksā minimālo algu, tiks četrkāršots.
Jaunais pasākumu plāns izsludināts, reaģējot uz sabiedrības bažām par to, kāda pašreizējai un nākotnes imigrācijai no Austrumeiropas ir ietekme uz Apvienotās Karalistes tautsaimniecību un sabiedriskajiem pakalpojumiem, skaidroja premjers.
Problēma turpinās pastāvēt, jo ES vēlas pievienoties arī citas valstis, kur ienākumu līmenis ir zemāks nekā vidēji savienībā, norādīja Kemerons.
Cilvēkiem ir pienācis laiks saprast, ka brīvās pārvietošanās princips, kas ir viena no ES pamatidejām, ir kļuvis par detonatoru "plašām iedzīvotāju kustībām" un tas ir jāpārskata.
Konservatīvo valdība nākotnē, turpinot pārskatīt jautājumu par līdzdalības nosacījumiem ES, varētu censties iegūt lielāku rīcības brīvību imigrācijas politikas jautājumos, sacīja premjers. Valdība varētu ieviest gada imigrācijas limitu vai arī atvērt robežas tikai tām valstīm, kas ir sasniegušas zināmu labklājības līmeni.
"Ir pienācis laiks jaunam noregulējumam, kurā būtu atzīts, ka brīvā pārvietošanās ir viens no ES centrālajiem principiem, tomēr tas nav beznosacījumu," skaidroja premjers. "Mēs neesam vienīgā valsts, kas uzskata, ka brīvā pārvietošanās ir nosacījuma tiesības - arī Austrijas, Vācijas un Nīderlandes iekšlietu ministri to ir teikuši [Eiropas] Komisijai. Tāpēc Lielbritānija mūsu ES reformēšanas plānu ietvaros tagad strādās ar citiem, lai brīvās pārvietošanās principu atkal nostādītu uz saprātīgāka pamata."