Ekonomiskā situācija Krimā bieži tiek minēta kā būtisks iemesls, kādēļ separātisms dominē pat etnisku un vēsturisku kaislību nepārņemto pussalas iedzīvotāju vidū. Kādreizējā tūrisma industrijas paradīze Krima šobrīd ir viena no depresīvākajām teritorijām Ukrainā. Separātisti pussalas pagrimumā vaino centrālo varu Kijevā, uzskatot, ka pēdējo 20-25 gadu laikā neviens no Ukrainas prezidentiem nav pildījis Krimas vēlētājiem dotos solījumus ieguldīt līdzekļus pussalas ekonomikā, savukārt "no apakšas" nākušās iniciatīvas, kur valsts atbalsts varētu sekmēt Krimas kopējā ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos, tiek ignorētas. Šie apgalvojumi lielā mērā atbilst patiesībai, jo Krima tiešām nav tā teritorija, kur kāda no Ukrainas valdībām būtu atbalstījusi vērienīgus infrastruktūras projektus, tomēr arī apgalvojumi par Krimas nabadzību ir pārspīlēti, jo vismaz daļēji zemais ienākumu līmenis tiek kompensēts uz tūrisma rēķina.Krimas ekonomika līdz šim spēcīgi orientēta galvenokārt uz Ukrainas tirgu, jo pussalas daļa valsts kopējā eksportā ir necili 1,4% (~ 650 miljoni eiro), bet zināmākā eksportprece ir savulaik slavenie Krimas vīni, kas joprojām, neraugoties uz tirdzniecības barjerām, ievērojamo konkurenci un investīciju neesamību, spējuši saglabāt 7% Krievijas tirgus un ir atrodami arī daudzviet citur bijušajās savienotajās republikās.Tādas Krimas ekonomikai būtiskas nozares kā zvejniecība (68,6% no Ukrainas kopējās produkcijas 2013. gadā), dārzeņu audzēšana (4,8%) vai gaļas lopkopība (4,6%) savu produkciju pārdod faktiski tikai Ukrainas tirgū, kamdēļ izskan brīdinājumi, ka ekonomisko saišu saraušana ar Kijevu novedīs pie līdzīgas situācijas kā XX gadsimta deviņdesmitajos gados, kad arī Krimas ražojumi bija pakļauti riskam zaudēt savus noieta tirgus Ukrainā. Jāņem arī vērā, ka pussala ir atkarīga no diviem stratēģiski ļoti nozīmīgiem resursiem, kuri tiek piegādāti no "kontinenta" - elektroenerģijas un dzeramā ūdens, kas tiek izmantots arī lauksaimniecības platību apūdeņošanai. Krima pati saražo tikai nepilnus 10% no pussalai nepieciešamās elektroenerģijas (turklāt vairākumu - privātajam biznesam piederošos saules un vēja enerģijas parkos), bet dzeramais ūdens tiek piegādāts, pagaidām gan bez maksas, pa Ziemeļkrimas kanālu no Dņepras, jo Krimā nav nedz lielu upju, nedz saldūdens ezeru. Piedevām Ziemeļkrimas kanāls ir pamatīgi nolaists, tādēļ dzeramā ūdens kvalitāte Krimā ir bēdīga.Vairāk lasiet Anda Sedlenieka rakstā _Nav elektrības, ir dabasgāze laikraksta Diena _9.lpp. trešdien, 19.martā!
Krimas ekonomisko attīstību var veicināt tikai lielas investīcijas
Pašlaik Krimā valdošās politiskās kaislības liecina, ka līdzšinējā situācija - Krima ir daļa no unitāras Ukrainas valsts, bet tās autonomija ir vairāk simboliska nekā reāla, - nākotnē kļūst maz iespējama.Izvērtējot Krimas ekonomiskās perspektīvas un atmetot aprēķinus, kuros dominē politiskās simpātijas un antipātijas, kopumā Krimas tautsaimniecības attīstības izredzes tiek vērtētas kā labas, taču ar piepildi, ka pussalas ekonomikas pārkārtošana atbilstoši jaunajai realitātei prasīs vismaz trīs piecus gadus un ievērojamas investīcijas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.