15.februāris. Man bija jāceļas septiņos, bet es ļoti uztraucos, un tāpēc piecēlos vairākas reizes, un tikai ceturtā bija pareizā. Es ļoti rūpīgi iztīrīju zobus, paņēmu līdzi maku ar pasi, lai dabūtu caurlaidi. Kad biju klāt, gandrīz uzreiz sapratu, kur jāiet – ieraugot rindu, man viss kļuva skaidrs. Par spīti lielajai rindai, ātri pienāca mana kārta, es dabūju caurlaidi, un uzreiz ieliku to kabatā – mana intuīcija teica, ka man bieži nāksies to izvilkt. Beidzot satiku Andreja Kļementjeva, mana "ēnas devēja" kontaktpersonu Maiju Vorslovu. Viņa mani atveda uz paša deputāta A. Kļementjeva kabinetu. Es ar pārējam ēnām dzēru tēju un uzdevu dažus jautājumus. Tad mēs devāmies uz sapulci.
Saeimas deputāti apsprieda divus likumprojektus. Kad tika izskatīts otrais likumprojekts, es dabūju sēdēt deputāta vietā visas sēdes laikā. Es ļoti uzmanīgi klausījos, bet deputāta valoda ir politisko terminu valoda, un es daudz ko nevarēju saprast. Kad arī otrā sēde beidzās, ar pārējām ēnām devos uz mūsu ēnu devēja kabinetu, lai kopā ar pašu Kļementjeva kungu apspriestu tikko redzēto.
Pēc tam Kļementjeva kungam bija ieplānota tikšanās, un mēs, viņa ēnas, devāmies uz ekskursiju. Apmeklējām daudzas telpas. Man īpaši patika dāvanu telpa. Kādā no lielajiem koridoriem bija korespondents, kas jautāja ēnām par to, ko jaunu uzzinājām. Es no tā izvairījos – daļēji kautrības dēļ, daļēji tāpēc, ka sapratu, ja man jautās, es runāšu veselu stundu. Pēc tam devāmies tālāk, un kādā no telpām piedalījāmies erudīcijas konkursā. Man tas nesagādāja grūtības, jo esmu daudz ko lasījis par mūsu parlamentu.
Vēlāk mums bija laiks parunāt ar Kļementjeva kungu, padzert tēju. Kaut arī neviens no mums nebija ēdis visu dienu, mes bijām pārāk aizņemti ar Saeimas pētīšanu. Nedaudz vēlāk mums deva maisiņus ar dāvanām, deva ēnu apliecinājumus ar labām rekomendācijām.