***
"Es iztēlojos pasauli kā lielu kristāla māju,/Kur katrs kvants ir harmonijā ar citu." Vladimirs Avinskis
Dzīve rada brīnumu – cilvēku. Dzīvot viņam ir grūti, ļoti grūti, tādēļ visi, kas var, nāk viņam palīgā.
Piedzimstot cilvēks sāk saņemt citu cilvēku enerģiju. Tā ir viņa atbalsts. Saule sūta savu enerģiju zemei, zeme – ziediem, ziedi – cilvēkam, cilvēks – citam cilvēkam. Cilvēki pasaulē ir cieši saistīti. Viņi ir tuvi un tāli, taču viņi satiekas, pārvarot attālumu. Katram blakus ir vajadzīgs drauga plecs, tuva cilvēka atbalsts.
Kurš spers pirmo soli? To spēj tikai atsaucīgs un cēlsirdīgs cilvēks. Tādu ir daudz tikai jāprot viņus atrast. Es zinu, ka mana māmiņa katru dienu sper miljoniem soļu pretī tiem, kam vajadzīga palīdzība. Jau vairāk nekā 20 gadu viņa strādā par medmāsu slimnīcā. Cik daudziem cilvēkiem viņa ir palīdzējusi! Es arī jūtu manas māmiņas enerģiju un dalos ar to, palīdzot citiem, tā kļūstu stiprs. Ko es spēju?
Nesen es biju koncertā, kuru sniedza bērni ar veselības problēmām. Iespaids bija milzīgs. Es redzēju nevis mazos aktierus, bet daudz spožu zvaigznīšu. Tās mirdzēja, kaut arī rokās bija gaisa baloni. Skatuve atgādināja spilgtas, krāsainas debesis. Baltie baloni mirdzēja brīnumainajās debesu krāsās, bet zvaigznes kļuva vēl lielākas, Zālē sev blakus pamanīju meiteni ratiņkrēslā. Viņas acis staroja, un tās iekvēloja tie, kas bija uz skatuves. Mana kaimiņiene smaidīja, viņu pārpildīja laimes sajūta. Arī viņa pārvērtās par zvaigzni. Pamazām viņas enerģija strāvoja arī manī, noraidot manu uztraukumu un bažas par to, ka es nevaru viņai palīdzēt. Es sapratu, ka būt blakus ir liela laime. Diemžēl daudzi jūtas vientuļi, tāpēc ka nevar patstāvīgi pārvietoties un darīt to, ko vēlas, jo atrodas invalīdu krēslos. Mēs varam viņiem palīdzēt, sniedzot palīdzīgu roku.
Es lepojos un esmu sajūsmā par tiem, kas nepadodas. Manuprāt, viņu garu stiprina ticība, cerība un mīlestība. Ticība ir tas pamats, kas ļauj izturēt visas vētras. Ticībai ir vajadzīga nevis loģika, bet uzticēšanās. Ticība sev un savam iekšējam spēkam. Ticība ir brīnums, kas ļauj izdarīt neiespējamo. Cerība ir dvēseles stāvoklis, kurš neļauj padoties. Mīlestība ir enerģija, kas spēj vājo padarīt par stipro, lai sasniegtu mērķi.
Diemžēl pasauli ir grūti mainīt. Dzīve uz zemes pastāvēs vienmēr. Cilvēkiem jāiemācās dzīvot harmonijā ar sevi un citiem – būt iecietīgiem, atsaucīgiem, iejūtīgiem un dāsniem. Tikai tā mēs varēsim dzīvot viens otram blakus mierīgi un laimīgi.
Es cenšos būt blakus. Domāju, ka man tas izdodas.
Kādreiz man gribētos pastāstīt maniem draugiem par amerikāņu muzikantu Reju Čarlzu. Viņš septiņpadsmit gadu vecumā zaudēja redzi, taču nekrita izmisumā, atklāja sevī talantu un atstāja cilvēku dzīvē savas daiļrades pēdas. Viņš ir vairāk nekā 70 mūzikas albumu autors, viens no slavenākajiem pasaules mūziķiem. Rejs pārvarēja savu slimību. Koncerta laikā es iedomājos, ka arī šie mazie dalībnieki nākotnē var kļūt slaveni, ja mēs viņiem palīdzēsim.
Kad no debesīm krīt zvaigzne, cilvēks iedomājas vēlēšanos. Es redzēju zvaigznes, kuras jau ir piezemējušās uz skatuves. Es ļoti gribētu, lai bērni izveseļotos un mirdzētu.
To var paveikt dzīvības enerģija.