Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

"Pazudušo bērnu" skaits veidojas, jo skolu sistēmās dati ir tikai gadu

«Tā ir nepamatoti sacelta ažiotāža,» par izskanējušo informāciju, ka pašvaldībām nav informācijas par aptuveni 3,5 tūkstošu bērnu skolasgaitām, saka Ogres novada pašvaldības pārstāve Sandra Grunte. Dienas aptaujātie pašvaldību pārstāvji norāda, ka apjomīgais «mistiski» pazudušo bērnu skaits veidojas tāpēc, ka Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) dati par bērniem, kas aizbraukuši no valsts, saglabājas tikai gadu. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā informācija par šo skolēnu likteni pazūd.

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), kas apkopoja šos datus, norāda, ka speciāli izveidota darba grupa strādā pie risinājumiem. Taču cerēt, ka valstij būs simtprocentīga informācija par pilnīgi visu bērnu likteni, mūsdienu atvērtajā pasaulē nav īpaši reāli, Dienai pauž IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs.

Ja bērns aizbrauc uz ārzemēm, skola VIIS atzīmē, ka viņš ir pametis valsti, bet nākamajā gadā šī informācija sistēmā vairāk nav atrodama, vienu bērnu «izgaišanas» iemeslu min Rīgas domes pārstāvis Viesturs Kleinbergs. Tāpat šādus caurums varot radīt situācija, ja brīdī, kad IKVD no VIIS ievāc datus, bērns maina mācību iestādi. Arī tad informācija var nebūt pieejama, jo, iespējams, tobrīd personas vārds jau ir izņemts no iepriekšējās skolas saraksta, bet bērns nav pagūts piereģistrēt jaunajā izglītības iestādē. Pēc IKVD apkopotās informācijas, Rīgā ir 2388 skolēni, kas nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. V. Kleinbergs stāsta, ka no visa minētā skaita pērn tikai vienā gadījumā bērns nav apmeklējis skolu sociālu apstākļu dēl.

Ogres novadā atbilstoši IKVD datiem pašvaldībai trūkst informācijas par 80 bērniem. Pašvaldības pārstāve S. Grunte ir pārliecināta, ka patiesībā visi šie bērni ir ārzemēs, taču dokumentālu pierādījumu dēļ to nav iespējams atzīmēt reģistros. «Tā kā mums nav šī te dokumentālā apstiprinājuma, tad godīgi ir uzrakstīt, ka mums nav informācijas. Mēs nevaram uzrakstīt, paļaujoties uz kaimiņu tantes iespējamo varbūtību,» viņa saka.

I. J. Mihailovs stāsta, ka VIIS informāciju par bērniem nevar saglabāt ilgāk par gadu, jo izglītības iestāde pēc gada par viņu likteni faktiski nezina. Turklāt mēdz būt gadījumi, ka no ārzemēm atgriežas. Pašreiz tiekot domāts par dažādiem risinājumiem, arī paredzēt atbildību vecākiem, ja viņi neinformē par došanos uz ārzemēm. Tomēr citu valstu pieredze rādot, ka pilnīgi visu bērnu likteni zināt nav iespējams. «Mums ir atvērta sabiedrība, un pašvaldības spēja visu laiku uzturēt šo tiesisko saikni ar savu iedzīvotāju mazinās. Ir jāsaprot, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, mēs faktiski atbalstām mobilitāti,» stāsta IKVD speciālists.

Jau ziņots, ka nevienā izglītības iestādē nav reģistrēts 12 481 skolēns. Pašvaldībām zināms, ka 7674 no viņiem devušies uz ārzemēm, taču oficiālas informācijas neesot par 3595 skolēniem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!


Jaunumi

Vairāk Jaunumi