Skolotāja uzskata, ka patlaban mācību pieeja skolās bērnus cenšas novienādot un panākt, ka visi visos priekšmetos uzrāda daudzmaz līdzīgus rezultātus, šādi apslāpējot bērnu patiesās intereses un spējas, bremzējot attiecīgajā jomā talantīgos un prasot neiespējamo no ne tik talantīgajiem. Jaunais modelis nodrošinātu, ka katrs skolēns attīsta tieši savas spējas un intereses, uz kā vēlāk būvē arī tālāko izglītību un karjeru, bet netērē laiku, lai mocītos ap augstāka rezultāta «izspiešanu» priekšmetos, kas viņu neinteresē.
A.Reihenova savā koncepcijā piedāvā bērnus neierobežot noteiktā klasē, bet gan ļaut viņiem brīvi apmeklēt jebkuras lekcijas, ko skolēns pats izvēlas atkarībā no savām interesēm un talantiem. Skola gan nosaka dažus obligātos priekšmetus, kas sniedz bāzes zināšanas, tomēr kopumā skolēns savu stundu sarakstu veido pats. Paralēli tam katrā priekšmetā viņš ar vecāku un skolotāju palīdzību izvēlas kādu no trim līmeņiem, kas vislabāk atbilst viņa iedzimtajām spējām attiecīgajā jomā un domāšanas veidam un ļauj mācīties kopā ar sev līdzīgajiem – attiecīgajā priekšmetā spēcīgajiem vai tiem, kam tas tik labi nepadodas.
Šis modelis pagaidām gan ir tikai koncepcija, jo tā ieviešana dzīvē prasa skolu sistēmas pārorientēšanu uz jauniem principiem.
Tomēr mēs vēlamies paturpināt domu apmaiņu par modelī ietverto tēmu, tāpēc aicinām jūs, lasītāji, izteikt savu viedokli:
Vai, jūsuprāt, patlaban Latvijas skolās bērnu dabiskās spējas, intereses un talanti tiek attīstīti vai drīzāk apslāpēti?
Vai, jūsuprāt, Latvijas vidusmēra skolēns ir gatavs šādai atbildībai – noteikt, kas viņam padodas un interesē vislabāk, lai, pēc tā vadoties, izvēlētos apgūstamos mācību priekšmetus?
Kā raugāties uz skolēnu iespējamo dalīšanu līmeņos, atkarībā no viņu spējām konkrētajā priekšmetā?
Cik, jūsuprāt, ir svarīgi, lai visi skolēni visos mācību priekšmetos uzrādītu vienlīdz labus un sekmīgus mācību rezultātus?
Vairāk par šo tēmu – drīzumā laikraksta Diena pielikumā Skolas Diena.
Rakstiet mums [email protected]!
Visvairāk