ĀTRĀK...
Karaliskā 100 metru sprinta distance 4. augusta vakarā Stade de France stadionā pulcēja ārkārtīgi spēcīgu sastāvu, jo finālā piedalījās seši atlēti, kuru personīgais rekords ir starp 25 visu laiku labākajiem pasaulē. Arī intriga par planētas ātrāko cilvēku bija neticami augstā līmenī, jo potenciāli ātrākā finālista iepriekš sasniegtais rezultāts bija tikai par 0,11 sekundēm labāks par «lēnākā» finālista rekordu. To ļoti labi novērtējām arī skrejceļā, kur zelta medaļas ieguvēju izšķīra piecas sekundes tūkstošdaļas. Jūs vaicāsiet, cik daudz tas ir? Viena acu nomirkšķināšana cilvēkam aizņem aptuveni 20 reižu vairāk laika. Par olimpisko čempionu tika kronēts amerikānis Noā Lailss, ar kuru teju identiskā laikā, 9,79 sekundēs finišēja jamaikietis Kišeins Tomsons. Par visu laiku ciešāko olimpisko finālu 100 metru distancē līdz šim tika uzskatīts 1980. gadā redzētais, kad brits Alans Velss ar līdzīgu pārsvaru pārspēja kubieti Silvio Leonardu. Tiesa gan, tolaik laika mērierīces vēl nefiksēja sekundes tūkstošdaļas, tādēļ noteikt visu laiku mazāko starpību starp pirmo divu vietu ieguvējiem šobrīd diemžēl nav iespējams. Par kopējo fināla skrējiena kvalitāti Parīzē šaubīties nav pamata, jo septiņi pirmie sportisti finālā finišēja deviņu sekundes simtdaļu ietvaros, bet pēdējais, astotais, iepalika vēl nieka trīs simtdaļas. Lai gan ASV atlēti vēsturiski dominējuši ātrākajā vieglatlētikas disciplīnā, Lailss šai lielvalstij izcīnīja pirmo olimpiskā čempiona titulu 100 metru skrējienā kopš 2004. gada. Pēc tam sākās jamaikieša Useina Bolta ēra ar trim olimpiskajiem zeltiem, bet pirms trim gadiem Tokijā pārsteidza Marsels Džeikobss. Lai gan dzimis Teksasā, viņš pārstāvēja Itāliju.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze septembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!