Bet Ziemeļamerikā Baiba pārsteidza visus, sevi ieskaitot: 5. vieta Kenmorā Kanādā ir rekords Latvijas dāmu biatlona vēsturē. Ziedu apbalvošanas ceremonijā, uz kuru tiek aicinātas sešas labākās sportistes, arī Bendikas konkurentes neslēpa izbrīnu par nepazīstamas sejas klātbūtni.
Cik liels pārsteigums tev pašai bija Ziemeļamerikā gūtie rezultāti?
(Iesmejas.) Tas bija ļoti liels pārsteigums, jo ne tuvu negaidīju ko tamlīdzīgu.
Un ko gaidīji, zinot, ka Ziemeļamerikas posmā dažas spēcīgākās biatlonistes nepiedalās?
Par visu labāko neierašanos domāju mazāk, jo tik un tā startēja deviņdesmit biatlonistes. Principā bija doma pacīnīties par pirmajiem punktiem (tos piešķir par vietu labāko četrdesmitniekā - I. P.). Diži augstāk nemaz necerēju tikt.
Kurā brīdī sacensībās atskārti, ka krietni pārspēj savas cerības?
Tikai pēdējā aplī uzzināju, jo tur mūsējo, latviešu, bija maz. Vispirms man viens ukraiņu treneris pateica, ka tobrīd esmu trešā, un tikai pēc tam pusaplī saņēmu šo informāciju arī no savējiem.
Kāda bija pirmā doma, izdzirdot, ka esi trešā?
Es sākumā tam nemaz neticēju. Uz pāris sekundēm nospriedu, ka varbūt kāda aiz manis slēpo un to teica viņai. Bet pēc tam sapratu, ka vienkārši jāmauc visiem spēkiem uz priekšu (smejas).
Bet ar to vien panākumi Ziemeļamerikā nebeidzās. Pēc tam ieguvi lielāku pārliecību?
Neteiktu, ka pārliecību tas kaut kā ietekmēja, jo tas bija baigais pārsteigums. Vairāk emocionālais pacēlums bija.
Tavu panākumu laikam ietekmēja arī vēlais starta numurs, jo sacensību sākumā šautuvē bija stiprāks vējš, pēc tam tas mazinājās. Apzināti izvēlējies vēlo starta numuru?
Es jau nemaz nevarēju tikt pie agrāka starta numura, jo līdz tam es drīkstēju izvēlēties tikai trešo vai ceturto starta grupu. Tagad pēc labajiem rezultātiem varu izvēlēties jebkuru starta grupu. Pasaules kausā vismaz reizi jāieskrien labāko četrdesmit pulkā, lai varētu izvēlēties jebkuru starta grupu. Pasaules čempionātā pirmo grupu var izvēlēties, ja kopvērtējumā esi labāko astoņdesmit vidū. Tā ka Ziemeļamerikā kādam laiciņam esmu nodrošinājusi sev starta grupas izvēles iespējas (smaida).
Tātad to piekto vietu sekmēja daudzi faktori: pašas darbs, tas, ka šogad mums beidzot ir izlase ar treneriem, vēlais starta numurs, precīza šaušana...
Arī ātra šaušana. Salīdzinājumā ar citām sašāvu krietni ātrāk, ar ko vien vairākas sekundes sanāca iegūt. Arī trases reljefs man ļoti patika. Tas bija man parocīgs. Man patīk trases, kurās nav tik gari un strauji kāpumi, kurās var strādāt uz katru kāju.
Cik lielu lomu nospēlēja, ka Ziemeļamerikas posmos tev slēpes sagatavoja Andreja Rastorgujeva slēpju smērētāji?
Es domāju, ka tas noteikti bija vēl kāds procentiņš klāt, kas palīdzēja. Domāju, viņiem ir lielākas iespējas sagatavot slēpes labāk.
Pēc tam sekoja debija masu startā, kurā startē tikai trīsdesmit labākie. Tā tomēr ir specifiska disciplīna, kurā jau ir citas nianses.
Zināju, ka nav jēgas sākumā par katru varīti skriet uz priekšu. Bija galvenais turēt līdzi grupai un nākamajos apļos nepalikt vienai, bet atrast vienmēr kādu, kam slēpot līdzi.
Guvi jaunu pieredzi, startējot iedzīšanā, masu startā. Tās tomēr ir citādas disciplīnas, kur ir četras šaušanas, garākas distances. Kādas ir galvenās atziņas?
Lai tā regulāri skrietu, diezgan daudz vēl jāpieliek pie ātruma. Vislabāk to varēja redzēt iedzīšanā, jo no tām padsmitajām vietām visas ir gatavas cīnīties par uzvaru, un viņām ātrums ļoti labs, jo viņas cenšas panākt līderes. Ir vēl kur augt, bet ir apziņa, ka vairs nav nereāli tur atrasties. Var cīnīties arī ar viņām.
Visu sarunu ar Latvijas vadošo biatlonisti lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!