Dažas katoļu grupas un franču garīdznieki pauduši, ka piektdien teātra režisora Tomā Žolī veidotajā pasākumā ir saskatījuši ainas, kurās "izsmieta un apņirgta kristietība".
Vislielāko kritiku izpelnījušies olimpisko spēļu atklāšanas priekšnesums ar dejotājiem, "drag queen" un dīdžeju izvietojumā, kas imitē Jēzus un viņa apustuļu pēdējo vakarēdienu.
"Skaidrs, ka nekad nebija nodoma izrādīt necieņu kādai no reliģiskajām grupām," svētdien paziņoja Parīzes olimpisko spēļu preses pārstāve Anna Dešāna.
"Ja kāds ir juties aizskarts, protams, ka mums ir patiešām, patiešām žēl," viņa piebilda.
Žolī ir noliedzis, ka gandrīz četru stundu ilgās ceremonijas, kas notika Sēnas krastos, scenārijā ir iedvesmojies no Svētā Vakarēdiena.
Režisors sacīja, ka viņa iecere bijusi "plašu pagādu ballīti sasaistīt ar Olimpa dieviem".
"Manos darbos jūs nekad neatradīsiet vēlmi kādu izsmiet vai nomelnot. Es vēlējos ceremoniju, kas vieno cilvēkus, kas samierina, bet arī ceremoniju, kas apliecina mūsu republikāniskās vērtības - brīvību, vienlīdzību un brālību," viņš piebilda.
Cits skandalozs ceremonijas mirklis bija, ka Konsjeržērī logā parādījās sieviete, atveidojot Francijas karalieni Mariju Antuaneti un rokās turot asiņainu nocirstu galvu. Šajā ēkā Marija Antuanete tika ieslodzīta pēc 1789.gada Franču revolūcijas. Vēlāk viņai kopā ar vīru Luiju XVI ar giljotīnu tika izpildīts nāvessods.
"Protams, mēs neslavinājām šo nāves instrumentu, kas ir giljotīna," piebilda Žolī.
Dešāna sacīja, ka pēc olimpisko spēļu organizatoru pasūtījuma grupas "Harris" veikta aptauja liecina, ka Francijas iedzīvotāju attieksme pret atklāšanas ceremoniju ir pārsvarā pozitīva.
Amerikāņu raidorganizācija NBC paziņoja, ka šī ceremonija bija skatītākais olimpisko spēļu sākums kopš Londonas spēlēm 2012.gadā, savukārt Vācijas raidorganizācija ARD ziņoja, ka tā bija skatītākā 20 gadu laikā, kā norādīja Starptautiskās Olimpiskās komitejas pārstāvis Marks Adamss.
Svētdien, otrajā pilnajā olimpisko spēļu dienā, notikumus visā Parīzē klātienē vēro aptuveni 700 000 skatītāju.