Pusotrs gads palicis līdz nākotnē nospraustajam nozīmīgākajam sporta notikumam Latvijā. 2021. gada maijā Rīgā norisināsies pasaules čempionāta (PČ) vienas no divām grupām spēles hokejā. Otra grupa spēlēs Minskā. Pagājušajā nedēļā Latvijas Hokeja federācija (LHF) rīkošanas tiesības nodeva Hokeja akadēmijai, par kuras vadītāju iecelts Edgars Buncis. Sarunā ar Sporta Dienu Buncis pastāstīja par ieguvumiem, ko Latvija saņems no šī pasākuma, kā arī norādīja uz daudzajiem risināmajiem jautājumiem.
Kurās pozīcijās ir visvairāk darba un vai ir vēl bažas, ka 2021. gadā pasaules čempionāts Rīgā varētu nenotikt?
Daudz darba ir visās pozīcijās, it īpaši, ja mēs runājam par ekonomisko pusi un galvenokārt – par sponsoriem. Mēs kā Hokeja akadēmija pārņemam federācijas iegādātās komerctiesības, arī tās, par ko tika samaksāts Infront, tas ir, par sponsoru paketēm jeb sponsoru piesaisti. Mums tādas kopumā ir desmit pozīcijas, kurās mēs varam piesaistīt sponsorus. Protams, pašreizējā ekonomiskā situācija un ekonomiskā aktivitāte kopumā nav tik rožaina, un darbs ar sponsoriem ir viens no smagākajiem. Runājot par citām jomām, arī tajās darba pietiek, un, jo vēlāk mēs sāksim darīt, jo grūtāk būs visu paveikt. No organizatoriskā viedokļa būtiskus aspektus bažām es neredzu.
Hokeja akadēmija ir nodibināta paredzētajos termiņos vai varbūt par vēlu?
Es teikšu tā – šis ir pietiekami optimāls laiks. Ir jau saplānots personāla pienākšanas grafiks, kurā brīdī kādas funkcijas pildām gribam redzēt cilvēkus Hokeja akadēmijā. Patlaban tie ir tikai četri pieci cilvēki, kuri aktīvi strādā. No 1. janvāra skaits pieaugs līdz astoņiem darbiniekiem un paredzēts, ka lielākā daļa darbā iesaistīsies no nākamā gada maija. Mūsu mērķis ir, lai atbildīgie cilvēki atsevišķās pozīcijās kā, piemēram, sporta direktors vai pasākuma direktors, vai arī atbildīgais par komandas nodrošināšanu būtu uz vietas un redzētu, kā tas notiek Šveicē (2020. gada pasaules čempionātā – aut.). Skaidrs, ka Latvijā sporta pasākumus prot rīkot un tā joma nav sveša, bet hokejam ir daudz šo mazo specifisko lietu ar prasībām gan no Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF), gan no Infront, gan arī no komandām.
Cik ilgi pats pasaules čempionātos visu vēro no organizatoriskā viedokļa?
Patiesībā jau no 2015. gada. Pirmā saskarsme ar pasaules čempionātu man gan bija jau 2006. gadā Rīgā, vadot Arēnu Rīga, kas gan bija no cita aspekta. Ir man jau izpratne, kuras lietas ir svarīgas, kurām ir jāpievērš lielāka vērība un kurām ne tik liela, jo šādus pasākumus esam jau rīkojuši Latvijā.
Kad vispār pašam bija pirmā nopietnā saskarsme ar hokeju?
Kā to lai ņem – mans dēls spēlē hokeju (22 gadus vecais Filips Buncis patlaban mācās un spēlē Arizonas universitātē ASV, un ir piedalījies arī četrās Latvijas valstsvienības spēlēs – aut.). Viņš sāka spēlēt hokeju 2001. gadā, savukārt Arēnā Rīga es sāku strādāt 2005. gadā. Ja nemaldos, pats sāku spēlēt hokeju 1999. gadā. Protams, no organizatoriskā viedokļa pirmā nopietnā saskarsme bija 2006. gada pasaules čempionātā Rīgā.
Kāda bija iepriekšējā darba pieredze, lai kļūtu par Arēnas Rīga direktoru?
Nekāda, un tas varbūt bija viens no argumentiem, kāpēc mani izvēlējās. Darba intervijā es atļāvos pateikt, ka tādas darba pieredzes Latvijā nav nevienam. Tā arī bija taisnība, jo multifunkcionāla halle Latvijā vēl nebija bijusi. Bija atklāts konkurss, un man izdevās uzvarēt.
Kādi bija galvenie izaicinājumi Arēnas Rīga direktora amatā?
Ja runājam par projekta realizācijas posmu, tad, sākot jau no pirmās darba dienas, man bija skaidrs, ka mēs darbojamies krīzes situācijā. Publiskajā telpā šis projekts nebija ar plusa zīmi, turklāt daudziem cilvēkiem bija pārliecība, ka halle noturēsies tikai pasaules čempionāta laiku un pēc tam tiks gandrīz vai noslaucīta, jo nekas tajā nenotiks. Bet, pateicoties manai komandai, kuru es sapulcēju līdz 2006. gada janvārim un kura par 80 procentiem strādā joprojām, projektu izdevās nostabilizēt jau no pirmā pastāvēšanas gada. Ja mani atmiņa neviļ, mēs durvis vērām 2006. gada 15. februārī ar Raimonda Paula lielkoncertiem, un tajā gadā arēnā notika gandrīz 130 pasākumu. Cik man zināms, šobrīd arēna strādā apmēram tādā pašā režīmā – gadā ir ap 130 pasākumu.
Ar ko nodarbojies starpposmā, līdz sāki strādāt Latvijas Hokeja federācijā?
2012. gadā es saņēmu darba piedāvājumu kļūt par HC Donbass komandas ģenerāldirektoru. Tā bija Donbasa pirmā sezona Kontinentālajā hokeja līgā (KHL). Manā pārziņā bija viss, izņemot sportisko sadaļu. Finanses, darbs ar sponsoriem un līdzjutējiem, arī jaunās arēnas projekta uzraudzība. Tajā laikā Donbasa struktūra bija visai liela, jo Donbass II spēlēja Ukrainas čempionātā, kas bija pilnvērtīgs fārmklubs lielajai komandai. Tad vēl bija HC Donbass bērnu Hokeja akadēmija, kuras sastāvā bija iekļauti 1998./1999. gadā dzimušie jaunie spēlētāji, un šī komanda spēlēja Maskavas čempionātā. Protams, ceļošana no Doņeckas uz Maskavu prasīja resursus un plānošanu. Tas viss bija klubam jānodrošina.
Turpinot par gatavošanos pasaules 2021. gada čempionātam, cik liela naudas summa bija jāiemaksā Infront?
Tā bija pietiekami liela summa. Es negribētu atklāt konkrētus skaitļus, jo tas varētu atsaukties sarunās ar mūsu potenciālajiem reklāmas devējiem. Tai pašā laikā mēs esam pietiekami ierobežoti, jo Infront ir visu komerctiesību turētājs. Šīs tiesības Infront ir nopircis no Starptautiskās Hokeja federācijas. Desmit mūsu pozīcijas ir ar pietiekami mazu ekspozīciju skaitu uz hokeja apmalēm un pietiekami maz aktivizācijas iespējām uz reklāmas kuba vai arēnas teritorijā. Mēs varam likt uzsvaru uz pasaules čempionātu kā notikumu, izmantojot fanu zonu. Un vēl kāda būtiska nianse. Runājot ar potenciālajiem sponsoriem konkrētajā pozīcijā, mums ir jāprasa Infront atļauja. Piemēram, Škoda ir jau ilgus gadus pasaules čempionāta atbalstītājs, un mēs nedrīkstam slēgt līgumu ar kādu citu auto ražošanas kompāniju. Šī nozare mums ir slēgta. Neviens cits auto ražotājs kā atbalstītājs pasaules čempionātā Rīgā nebūs objektīvu iemeslu dēļ. Potenciālais sadarbības partneris var izrādīt interesi, un mēs varam nonākt jau līdz skaitliskiem lielumiem vai praktiskiem darbiem, bet mums tajā nozarē ir jāsaņem atļauja piesaistīt šo sponsoru.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 21. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
VVZ
Juris Junkurs
Modris