«Es domāju, ka vienas, divu vai triju valstu nestabilitāte nespēj sagraut eirozonu kopumā, bet, protams, ka mums ir jābūt ļoti prātīgiem, ļoti tālredzīgiem, domājot par to, vai stāties vai nestāties eirozonā. Es vēlētos tomēr pateikt, ka Latvija nav bijusi nekad tik tuvu šim mērķim – gan no valdības atbalsta viedokļa, gan no rādītāju [Māstrihtas kritēriju] izpildes viedokļa.
Manuprāt, būtu pareizi, neskatoties uz visām tām grūtībām, kādas šobrīd piedzīvo Eiropa un eirozona, Latvijai tomēr stāties eirozonā, jo, ja nu gadījumā pēc desmit, pēc 15 gadiem notiek tas sliktākais un šīs parādu krīzes rezultātā daudzas valstis atsakās turpināt smagās reformas, atsakās samazināt savus izdevumus un atsakās dzīvot saskaņā ar saviem līdzekļiem un notiek kāda reorganizācija, tad ir ļoti, kur tajā brīdī ir Latvija,» skaidro Rimšēvičs.
«Ja jūs esat ārā, tad jūs nekad vairs arī tur nebūsiet iekšā un nekad ar šīm valstīm, vismaz ar šīm te lielajām, veselajām, saprātīgajām un stabilajām valstīm, nekad vairs nebūsiet kopā, jo viņas izveidos kaut ko citu un ļoti ilgu laiku droši vien norobežosies no pārējā, jo tā trauma, kas būs no eirozonas rekonstrukcijas, būs ļoti, ļoti sāpīga.
Bet, ja Latvija būs iekšā, tad, es domāju, mēs kā līdzvērtīgs partneris piedalīsimies šīs te jau varbūt jaunās eirozonas veidošanā. Tāpēc es domāju, ka ir ļoti svarīgi, ka Latvija turpina savu ceļu uz eirozonas paplašināšanu un nākamā gada sākumā Latvija varētu saņemt uzaicinājumu pievienoties eirozonai,» tā Latvijas Bankas prezidents.
Jau vairākkārt ziņots, ka Latvijas mērķis patlaban ir pievienoties eirozonai 2014. gadā.