Uzkrājumi pret nabagmāju

Jāpiebilst, ka šāds algu modelis ne tikai kropļo konkurenci uzņēmējdarbības vidē, bet arī ir viens no nabadzības veicinātājiem Latvijā, kura rezultātā cietēji ir visi, izņemot tos, kuri sēž šīs neveselīgās darba tirgus piramīdas augšgalā. 

Tas savukārt nozīmē, ka pēc pārdesmit gadiem situācija pensiju jomā var būt krietni vien sliktāka, nekā tiek domāts patlaban.

Tāpat nevaram neņemt vērā demogrāfiskās tendences Eiropā kopumā, kas pārsvarā ir vērstas uz vietējās sabiedrības novecošanu. Tam var būt visai liela negatīva loma ekonomiskajā izaugsmē un ar to saistītā lēnā ienākumu pieaugumā, kā arī spiedienā uz pensiju fondiem, kuriem var nākties saskarties ar situāciju, ka tajos iemaksātie un nopelnītie līdzekļi pieaug lēnāk nekā izmaksas jau pensijas vecumu sasniegušajiem cilvēkiem. 

Taču minētais pesimistiskais redzējums nav akmenī iecirsts un ir tikai viens no scenārijiem. Tomēr jebkurā gadījumā, lai nākotne neiekrāsotos pavisam tumšos toņos, ir nepieciešams iespēju robežās krāt jau tagad, jo potenciālās pensijas apmērs no tā, ko nomaksājam nodokļos, visticamāk, būs krietni mazāks par pusi no tā, ko saņemam šodien kā algu.
 

Aizvien vecāki cilvēki

Runājot par pensijām un to apmēru, Luminor Asset Management valdes loceklis Iļja Arefjevs uzsver, ka ir svarīgi vērtēt situāciju pensionēšanās vecuma kontekstā. "Tradicionālajā, uz t. s. tekošajām sociālajām iemaksām balstītajā pensiju sistēmā jeb nefondētajā pensiju shēmā pastāv vienkārša likumsakarība – pieaugot pensionāru skaitam attiecībā pret strādājošo skaitu, būtu jāsamazina pensijas vai arī jāpalielina pensionēšanās vecums. Pensionēšanās vecuma paaugstināšana visbiežāk tiek uzskatīta par sociāli pieņemamāku risinājumu nekā pensijas apmēra samazināšana," stāsta Luminor eksperts. 

Šajā kontekstā ļoti svarīga ir veselības aprūpes sistēmas efektivitāte un veselīga dzīvesveida popularizēšana. Pēc eksperta teiktā, ne mazāk svarīgas ir iespējas gados vecākiem cilvēkiem palīdzēt pilnveidot darba tirgū pieprasītas iemaņas un nepieciešamības gadījumā veicināt nodarbošanās maiņu. 

"Parasti strādājošs cilvēks maksā daudz lielākus nodokļus nekā nestrādājošs. Tādēļ valstij nav jābaidās ieguldīt resursus gados vecāku cilvēku profesionālajā pilnveidē, jo, šādi rīkojoties, var iesaistīt darba tirgū aizvien lielāku sabiedrības daļu, kas palielinās kopējos nodokļu ieņēmumus," spriež Arefjevs.

Jautāts par potenciālo pensijas apmēru mūsdienu trīsdesmitgadniekiem un četrdesmitgadniekiem, balstoties uz prognozējamām darba samaksas izmaiņu tendencēm, finanšu speciālists atsaucas uz nesen publicētajiem Latvijas Bankas aprēķiniem, ka pensijas apjoms varētu būt vien 25% no pirmspensijas vecuma ienākumiem. Savukārt OECD pētījumos parasti tiek minēti gandrīz 40% no darbspējīga vecuma cilvēka regulārajiem ienākumiem. "Objektīvi vērtējot Latvijai aktuālās ilgtermiņa tendences, pieņēmums par 40% no pirmspensijas vecuma cilvēka ienākumiem varētu piepildīties, ieviešot papildu pensiju sistēmas korektīvos pasākumus, piemēram, arī turpmāk paaugstinot pensionēšanās vecumu," vērtē Arefjevs.