Drudzī esošais Eiropas vienotās valūtas projekts Latvijai ilgtermiņā tomēr var izrādīties labākā no divām izvēlēm, taču uz Grieķijas norišu fona ir labi saprotams katastrofāli zemais iedzīvotāju atbalsts mūsu valsts iestājai eirozonā.
Lai arī kādi būtu Dienas aptaujāto uzņēmēju viedokļi jautājumā, vai Latvijai vajag eiro, faktiski visi ir vienisprātis, ka par šo jautājumu trūkst pārdomātas komunikācijas. «Lielākais klupšanas akmens ir hroniska izvērstas diskusijas nepietiekamība,» saka Dainis Gašpuitis (SEB); «valdībai šobrīd būtu daudz aktīvi jāskaidro, kādi būs valsts ieguvumi, iestājoties eirozonā,» tā Ilze Siliņa (Statoil); «zems sabiedrības atbalsts šai reformai veido nelabvēlīgu fonu un sarežģī šo vēsturisko soli,» saka Ivars Andiņš (Maxima).
Un eiro projekta komunikatīvais fons pašlaik ir reti nelāgs. Kamēr vācu Deutsche Bank vizionē par eiro hibrīda - geiro - ieviešanu Grieķijā, lai uz laiku atstātu parādos mākto valsti eirozonā un ļautu tai devalvēt valūtu, Bildpagājušajā nedēļā vēstīja, ka daži uzņēmumi Grieķijā jau sāk līgumos iekļaut atrunu par norēķinu iespēju drahmās (tūrisma aģentūra TUI) un gatavot drahmu cenu zīmes (supermārketu ķēde Metro). Tā gan ir tikai maza daļa no nervozās neziņas par Grieķijas un eiro nākotni, kas patlaban ir Eiropas mediju uzmanības degpunktā. Uzņēmēji, šķiet, nav noticējuši nedz ES līderiem, nedz Grieķijas spējai noturēties eirozonā, un, kamēr Angela Merkele cenšas pārliecināt Fransuā Olandu eiroobligāciju jautājumā, ļaudis jau rīkojas, gaidot vēsturē pirmo eirozonas sašaurināšanās brīdi. Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch aplēsusi - ja Grieķija pametīs eirozonu, vissmagāk, cietīs Spānijas un Itālijas apdrošinātāji, ziņo LETA.
Uzņēmēju viedokļi par Latvijas pievienošanos eirozonai
Juris Biķis
Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs
Latvijas finiera vadība atbalsta eiro ieviešanu, jo eiro ieviešana ir viena no stabilitātes pazīmēm. Galvenais ir nevis fiksēts ieviešanas termiņš, bet noteikto kritēriju izpilde, lai nodrošinātu sabalansētu ilgtermiņa attīstību valstij un uzņēmumiem. Eiro ieviešana nozīmē arī vienotas konkurences telpas paplašināšanu, tostarp lētākus kredītresursus. Valdībai būtu vairāk jāstāsta un jāizskaidro eiro priekšrocības, kā piemēru minot valstis, kur šī sistēma jau darbojas, piemēram, Igauniju.
Dainis Gašpuitis
SEB bankas makroekonomikas eksperts
Parādu krīze skaidri iezīmējusi eiro sistēmas trūkumus un patlaban rada pamatu zonas pastāvēšanas apšaubīšanai. Tas, protams, atsaucas pretrunīgā Latvijas sabiedrības vērtējumā. Vairs nav iespējams pasniegt dalību eirozonā kā bezzaudējuma spēli. Plusu - ieguvumu un mīnusu - risku balanss strauji izlīdzinājies. Ilgtermiņā saredzu vairāk ieguvumu, esot eirozonā, nekā paliekot ārpus tās. Patlaban lielākais klupšanas akmens ir hroniska izsvērtas diskusijas nepietiekamība. Tas atainojas zemajā atbalstā un liek uzdot jautājumu, vai līdzekļi attaisno mērķi. Plānotie pasākumi īsi pirms ieviešanas nerada pārliecību, ka tie spēs vairot atbalstu.
Jebkurš notikums, satricinājums eirozonā atsauksies uz Latviju, pat ja tā atradīsies ārpus tās. Jau patlaban Latvijas ekonomika ir eiroziēta un eiro ieviešana atrisinātu devalvācijas risku, samazinātu izmaksas un vairotu uzticamību. Būtiskākie jautājumi, ņemot vērā valdības apņēmību un sabiedriskās domas zemo atbalstu, ir: «Kas tiek plānots īstenot pēc eiro ieviešanas? Kuri ir tie virzieni, sfēras, kur valdība saredz iespējas savu interešu virzībai, pārstāvībai, Latvijai atrodoties eirozonā?»
Aleksandrs Pankovs
Rietumu bankas prezidents
Latvija savu ceļu ir izvēlējusies jau 2004. gadā, kad iestājās ES. Un eiro ieviešana mums ir optimālais variants, kas ļaus pilnvērtīgi integrēties ES tirgū un finanšu sistēmā ar visām monetārās regulēšanas priekšrocībām, ko tā nodrošina. Par acīmredzamu priekšrocību kļūs arī tas, ka vairs nepastāvēs valūtas risks, kā arī vienkāršākas kļūs eksporta un importa operācijas. Turklāt, ieviešot vienu no pasaules galvenajām valūtām - eiro -, Latvija ievērojami stiprinās savu reputāciju pasaules tirgū un piesaistīs jaunas investīcijas, tāpat arī starptautisko aizdevumu nosacījumi kļūs pievilcīgāki. Latvija jau gandrīz pilnībā ir gatava uzņemšanai eirozonā ieplānotajā laikā - 2014. gada 1. janvārī -, valdība mērķtiecīgi realizē programmu, kas vērsta un to, lai mūsu valsts pēc pusotra gada atbilstu visiem nepieciešamajiem kritērijiem.
Juris Binde
LMT prezidents
Pašreizējā situācija eirozonā izskatās ļoti nestabila, nevieš optimismu, tāpēc šobrīd sabiedrības atbalsts ir ļoti zems. Latvijai vajadzētu veikt pasākumus, lai nodrošinātu fiskālo disciplīnu un ievērotu Māstrihtas kritērijus, taču ar eiro ieviešanu de facto nevajadzētu steigties. Latvijas tauta ļoti pacietīgi pārcieta visus konsolidācijas pasākumus, arī to miljardu, kuru ieguldīja Parex bankā, lai glābtu Ziemeļeiropas bankas, taču eirozonas glābšanas misija varētu notikt bez mums.
Pievienošanās eirozonai samazinātu naudas līdzekļu piesaistīšanas un valūtas konvertācijas izmaksas, taču, iespējams, saglabājoties nestabilitātei, arī bāzes likmes varētu būtiski pieaugt. Valdībai vajadzētu veikt visparastāko SVID (stiprās un vājās puses, izdevības un draudi) analīzi un saprotami un loģiski pamatot, kāpēc izdevības un ieguvumi ir lielāki par draudiem un iespējamiem zaudējumiem.
Jānis Svārpstons
Rīgas Tirdzniecības ostas valdes loceklis
No valsts viedokļa eiro ieviešana liecinās par drošāku investīciju vidi un finanšu stabilitāti valstī, savukārt uzņēmumu līmenī tas nebūs noteicošais faktors, pēc kā tiks vērtēta uzņēmuma darbība. RTO darbībā eiro ieviešana neko būtiski nemainīs, tā kā svarīgākie darījumi jau šobrīd tiek veikti eiro valūtā. Eiro ieviešana neatrisina valūtas risku jautājumu, piemēram, pret dolāru, kas arīdzan tiks izmantots darījumos.
Galvenais ieguvums būs izmaksu samazināšanās, kas radīsies, konvertējot eiro pret latu. Liela daļa no RTO uzņēmumu ieņēmumiem ir eiro valūtā, savukārt izmaksas latos. Tā kā pastāv atšķirība starp eiro komerckursu un Latvijas Bankas noteikto lata kursu, rodas valūtas konvertācijas izdevumi. Izmantojot darījumos vienu valūtu, šādi izdevumi neradīsies. Darījumi, kas notiek, izmantojot vienu valūtu, ir ērtāk un vienkāršāk uzskaitāmi. RTO būtiskus zaudējumus uzņēmuma līmenī nesaskata.
Aldis Lūsis
Euroskor Latvija valdes loceklis
Grūti, ir ļoti daudz neskaidrību par to, kādi būs mūsu ieguvumi nākotnē. Tomēr eiro ieviešana būtu stratēģiski pareizs solis, kura veikšanai jāizvēlas piemērots brīdis. Ieviešot eiro, nebūs valūtas kursa svārstību, % likmes neatšķirsies, vienkāršosies sadarbība ar tirdzniecības partneriem ārvalstīs un vajadzētu vairoties uzticībai arī no investoru puses. Iedzīvotājiem būs vieglāk iepirkties citās eirozonas valstīs, jo būs vienāda cenu uztvere un nevajadzēs veikt valūtas transakcijas.
Attiecībā uz zaudējumiem galvenokārt ir jāmin tas, ka mēs būsim atkarīgi valūtas ziņā no Eiropas. Tas Eiropas ekonomikas negatīva attīstības scenārija gadījumā var radīt gan zaudējumus, gan apgrūtināt tālāko attīstību. Valdības galvenais uzdevums šādā situācijā būtu pēc iespējas precīzāk izskaidrot, kad un kā notiks šī pāreja, un piedāvāt uzņēmējiem saprātīgu termiņu ar skaidriem, pārdomātiem un iepriekš zināmiem noteikumiem, ņemot vērā citu valstu pieredzi, piemēram, Igaunijas.
Tāpat noteikti no valdības sagaidu, ka tā darīs visu iespējamo, lai uzņēmējiem šīs pārejas ietvaros būtu pēc iespējas mazāki izdevumi, novērsts preču un pakalpojamu iespējamais cenu pieaugums.
Kristīne Britāne
Bite mārketinga vadītāja
Eiro ieviešana Bites darbību ietekmēs maz. Jau šobrīd liela daļa mūsu norēķinu tiek veikti eiro. Tomēr, skatoties mūsu valsts līmenī, domāju, ka šis ir ļoti sarežģīts lēmums, ņemot vērā diezgan nestabilo situāciju ar eiro Eiropā.
Ilze Siliņa
Statoil Fuel & Retail Latvia pārstāve
Iestāšanās eirozonā ilgtermiņā dos vairāk plusu nekā mīnusu. Eiro ieviešana nozīmētu ne tikai tehnisku valūtas maiņu, bet gan valsts atbilstību noteiktiem kvalitātes standartiem. Atbilstība šiem kritērijiem savukārt nozīmē, ka Latvija tiek uzskatīta par mazāk riskantu valsti. No uzņēmējdarbības perspektīvas tas nozīmē zemākas kapitāla izmaksas un lielāku ieguldījumu drošību, savukārt valstij - lielāku konkurētspēju. Runājot par uzņēmumu, pāreja uz eiro mums nozīmēs papildu izmaksas: būs nepieciešams veikt izmaiņas ne tikai IT jomā, bet arī grāmatvedībā, darbinieku izglītošanā, klientu attiecību komunikācijā, precīzā informācijas nodrošināšanā un citās jomās. Taču, pat ja uzņēmumam eiro ieviešana īstermiņā nedod tiešus ieguvumus, ilgtermiņā tas uzlabos biznesa vides stabilitāti. Un tas ir būtisks ieguvums.
Valdībai šobrīd būtu daudz aktīvi jāskaidro, kādi būs valsts ieguvumi, iestājoties eirozonā.
Toms Didrihsons
Spilvas finanšu direktors
Esošajā situācijā uzņēmumam Spilva eiro ieviešana būtu izdevīga. Jau laikā pirms ekonomikas recesijas Spilvamaksāja ļoti lielus procentus par lata aizņēmumiem, kas bija nepieciešami, lai veiktu investīcijas ražošanā un loģistikā. Tā kā uzņēmuma Spilva pamatbizness un galvenais realizācijas tirgus ir Latvijā, tad arī ienākumi ir latos. Šī iemesla dēļ aizņēmumi ir ņemti un tiek ņemti latos, tādā kārtā izvairoties no potenciālajiem valūtas konvertācijas riskiem. Attiecīgi - joprojām maksājot lielākus procentus par aizņēmumiem.
Taču daļa iekārtu tiek iepirkta Eiropā, un norēķini ir eiro valūtā. Pat salīdzinoši nelielā starpība, ko veido banku noteiktā atšķirība valūtas pirkšanai un pārdošanai, rada nevajadzīgas papildu izmaksas, kuru, protams, nebūtu, ja Spilvas ienākumi pilnībā būtu eiro valūtā.
Ivars Andiņš
Maxima pārstāvis
Eiro ieviešanu atbalstām, taču ne tik daudz kā mērķi, bet kā līdzekli ekonomikas sakārtošanai. Respektīvi, tieši zema un kontrolēta inflācija, mazs budžeta deficīts un salīdzinoši neliels valsts ārējais parāds, t. i., Māstrihtas kritēriji, ir nepieciešami stabilai un uz izaugsmi vērstai Latvijas ekonomikai. Un šāda pozitīva virzība Latvijas ekonomikā un tātad katra pircēja maciņā ir mūsu vistiešākajās interesēs.
Ieguvumi būs no atkritušās nepieciešamības tērēties eiro valūtas maiņai; mums kā starptautiskajam uzņēmumam kļūs vienkāršāka grāmatvedība; atkritīs nepieciešamība raizēties par finansiālo avantūristu aicinājumiem devalvēt latu un šo runu sabiedrībā izraisītajām raizēm; turklāt lats jau tagad piesaistes dēļ būtībā ir eiro, tikai mēs no tā neizjūtam plusus, tikai mīnusus. Tāpēc kursu uz Māstrihtas kritēriju izpildi un eiro atbalstām. Vienīgais nopietnais potenciālais mīnuss var būt nopietnas eirozonas ķezas kopumā. No valdības un Latvijas Bankas gaidām, lai tās šos eiro plusus plaši un pārliecinoši skaidrotu sabiedrībai. Jo zems sabiedrības atbalsts šai reformai veido nelabvēlīgu fonu un sarežģī šo vēsturisko soli. Turklāt nebūt nevajag izgudrot divriteni - pietiktu sākt ar to, ka atspoguļo sabiedrības viedokli mums tuvajās Austrumeiropas zemēs Igaunijā, Slovākijā un Slovēnijā, kur pārēja notika sekmīgi un sabiedrībā tika uztverta visumā pozitīvi. Vienkārši jābrīnās, kāpēc mūsu eiro ieviesēji un arī mediji par to klusē.
Juris Cinītis
Kooperatīvās sabiedrības Latraps izpilddirektora vietnieks
No emocionālā un patriotiskā viedokļa esmu pret eiro ieviešanu. Vērtējot no biznesa skatpunkta - par, lai gan neviens, arī valdība, nevar paredzēt, kā izskatīsies eirozona pēc gadiem. Mēs nevaram kā briti turēties pie savas naudas, mums ir cita ekonomika, viņiem cita. No valdības gribētu sagaidīt rīcību, kas vērsta uz ekonomikas saglābšanas plāniem, nevis tādu, kas par katru cenu vērsta uz centieniem ieviest eiro un izpildīt Māstrihtas kritērijus. Arguments, ka PVN tika samazināts, lai samazinātu cenas, - nepārliecina. Ir taču skaidrs, ka, samazinot PVN par 1%, nekas lētāks nekļūs. Gribētu dzirdēt patiesus argumentus un atklātu politiku.
Viedokļus apkopoja Magda Riekstiņa