Kā Covid-19 krīzes laikā mainījušies mobilo sakaru lietošanas paradumi?
Izmaiņas notika vairumā pakalpojumu, visizteiktākais slodzes pieaugums bija tieši balss pakalpojumiem pirmajās dienās pēc ārkārtas situācijas izziņošanas, kā arī pēc ceļošanas ierobežojumu noteikšanas. Tad balss pakalpojumu slodze pieauga līdz tādam līmenim, kāds pirms 10–15 gadiem bija vērojams Jaungada naktī, kad tiešām bija grūtības sazvanīties. Šodien tīkls ar tādu slodzi veiksmīgi tiek galā un pārslodzes balss pārraidē nav vērojamas. Pamazām situācija normalizējas, cilvēki ir pielāgojušies jaunajiem apstākļiem, tomēr balss pakalpojumu intensitāte ir par 50% augstāka nekā iepriekš. Mobilā interneta lietošanas apjoms ir palielinājies, bet patēriņu raksturo slodzes izlīdzinājums visā dienas garumā. Pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas lielākais, tā saucamais pīķa laiks bija vakara stundās, laikā no septiņiem līdz desmitiem. Līdz ar attālināto mācību uzsākšanu sākotnēji bija īslaicīgs datu pārraides pieaugums un pārslodzes atsevišķās zonās, bet šobrīd kopējais datu pārraides pieaugums LMT tīklā ir aptuveni 10%, un tas ir normas robežās. Jāņem vērā arī tas, ka Latvijā vispār ir ļoti augsts mobilā interneta lietošanas līmenis, – šajā jomā mēs esam starp pasaules līderiem. Mūsu tīkls ir plānots un būvēts lielām slodzēm un tiek galā ar patēriņa pieaugumu arī ārkārtas situācijas laikā.
Kā vērtējama Latvijas sabiedrības gatavība pārejai uz attālinātu darbu un mācībām?
Jāteic, ka gatavības pakāpe ir ļoti dažāda. Ja paraugāmies uz lielajiem uzņēmumiem, kaut vai uz LMT, līdz ar šo ārkārtas situācijas izsludināšanu mēs nodrošinājām, ka 95% mūsu darbinieku var strādāt attālināti. Realitātē attālināti strādā aptuveni 70–75%, jo ir tādas funkcijas, kuras attālināti gluži vienkārši nevar veikt, piemēram, tīkla vadību un bāzes staciju apkalpošanu, un tamlīdzīgi. Darbojas arī 18 klientu apkalpošanas centri, kurus ir iespējams apmeklēt klātienē. Protams, visi šie centri ir nodrošināti ar dezinfekcijas līdzekļiem un darbs tiek organizēts atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām.
Kopumā arī valsts pārvalde, sākot ar Ministru kabinetu un beidzot ar ministrijām un pašvaldībām, samērā veiksmīgi ir pārgājusi uz attālināto darbu. Turklāt Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības jeb tā saucamajā DESI indeksā Latvijas valsts pārvaldes institūciju e-pakalpojumi un saziņa ar iedzīvotājiem jau pirms Covid-19 ārkārtas situācijas bija novērtēti ļoti augstu. Arī mācību process ir organizēts pietiekami labi. Protams, liela loma ir tam, ka Latvijā ir ļoti laba IKT sakaru infrastruktūra gan pārklājuma, gan jaudas ziņā, tāpēc gan attālināts darbs, gan mācības tik plašā mērogā vispār ir iespējamas.
Salīdzinājumam – daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, arī tā sauktajās vecajās Eiropas valstīs, par šādām iespējām attālināti mācīties varbūt ir dzirdējuši, bet realitātē nekas tāds nenotiek un nav arī iespējams.
Tā ir ļoti liela Latvijas konkurētspējas priekšrocība. Ārkārtas situācija ir stimulējusi daudzus uzņēmumus veikt to, par ko mēs ilgu laiku esam aģitējuši un ko sauc par digitālo transformāciju. Digitālā transformācija nenozīmē tikai esošo tehnoloģiju un procesu pārcelšanu digitālajā vidē. Lai digitālo vidi varētu efektīvi izmantot, ir jāmaina arī paši procesi pēc formas un satura. Piemēram, mūsu uzņēmumā tika ieviesta elektroniskā dokumentu, tajā skaitā arī rēķinu saskaņošana un apstiprināšana maksājumu rīkojumu sagatavošanai. Pirms krīzes viena liela rēķina saskaņošanai tika patērētas divas un varbūt pat trīs dienas, šobrīd tāds rēķins tiek saskaņots stundas laikā un nonāk grāmatvedībā tālākām darbībām. Paši esam pārliecinājušies, ka efektivitāti ir iespējams palielināt, bet, protams, ir jāmaina arī pats process.
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 29. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Diga
Bizness uztur valsti
Ne tikai