Svarīgs ir datu vākšanas mērķis

Ir dzirdēts, ka cilvēki žēlojas – GDPR tekstu izlasījuši, bet nav sapratuši, ko regula atļauj, ko aizliedz. Kā jūs to komentētu? 

Pirmkārt, mums visiem svarīgi saprast, ka GDPR ir pieņemta saistībā ar digitālās ekonomikas straujo izaugsmi un moderno tehnoloģiju attīstības rezultātā tapušajām informācijas sistēmām, taču GDPR ir attiecināma ne tikai uz interneta vidi, bet uz datu apstrādi un uzglabāšanu kopumā. 

Otrkārt, mēs Latvijā esam pieraduši pie normatīvajiem dokumentiem, kuros ļoti precīzi definēts, kā jārīkojas un kā nedrīkst rīkoties. Savukārt GDPR tiešām nenāk ar ļoti striktu, precīzi un detalizēti formulētu regulējumu un līdz ar to ir vienlaikus gan sarežģītāka, gan vienkāršāka par tiem normatīvajiem dokumentiem, kuri ļoti precīzi pasaka to, ko drīkst un ko nedrīkst. Datu pārzinim jādomā: "Vai es izdarīju visu, lai izpildītu GDPR prasības?" Taču datu pārzinim ir arī iespēja izklāstīt savus argumentus un savu izpratni par GDPR prasībām. Turklāt mēs, DVI, esam gatavi konsultēt datu pārziņus, kam radušies jebkādi jautājumi par GDPR. 

Mediju vidē saistībā ar GDPR tika diskutēts par to, vai žurnālisti savos rakstos un sižetos ir tiesīgi norādīt intervēto cilvēku vecumu. Kā īsti ir? 

Atkal jāņem vērā jau iepriekš minētie trīs principi – mērķis, ko plānots sasniegt, tas, kāds ir mazākais datu apjoms, kas nepieciešams, lai mērķi sasniegtu, un tiesiskais pamats. Medijiem jāievēro tas, lai datu apstrāde būtu godprātīga un likumīga un lai tiktu īstenota tādā apjomā, kādā nepieciešams mērķa sasniegšanai. Ja raksta vai sižeta saturs prasa to, lai konkrētā cilvēka vecums tiktu minēts, tad tas attiecas uz raksta vai sižeta mērķa sasniegšanu. Taču GDPR mudina ņemt vērā – publiski izpaust tādus datus, kas nav nepieciešami tam, lai raksts vai sižets būtu loģisks un saprotams, nav nekāda pamata.