Pēdējā laikā daudzu nozaru uzņēmēji uzsver, ka trūkst darbinieku. Kā situāciju mainīt pozitīvā virzienā?
Šo situāciju nevar atrisināt ar vienu dokumentu vai ar vienu lēmumu. Darbaspēka trūkums Latvijā bija jūtams arī senāk. Pirms finanšu krīzes daudzās nozarēs bija tāda situācija, ka ne tikai jaunieši, bet visu paaudžu darbinieki ļoti bieži mainīja darbu. Tolaik darbinieki nāca un gāja, atgriezās un atkal aizgāja. Darba intervijās gandrīz nevienu neinteresēja veicamie pienākumi, bet tikai finansiālie nosacījumi. Darba meklētāji mēdza vienkārši neierasties uz sarunātajām darba intervijām, par neierašanos pat nebrīdinot. Tagad situācija ir mainījusies un kopumā kļuvusi korektāka. Taču, protams, nevar ignorēt to, ka Latvijas darba tirgū tiešām trūkst gan mazkvalificētu strādnieku, gan arī dažādu jomu speciālistu, gan arī cilvēku, kas prastu strādāt biznesa vadības amatos.
Vairāki uzņēmēji pauduši viedokli, ka vajadzētu plašāk atvērt darba tirgu cilvēkiem no citām valstīm – gan mazkvalificētu darbu veicējiem, gan izglītotiem speciālistiem. Jūsuprāt, darba tirgus atvēršana būtu racionāls risinājums?
Var jau atvērt mūsu valsts darba tirgu visdažādāko profesionālo līmeņu viesstrādniekiem, taču jāņem vērā, kāda ir mūsu Latvijas sabiedrības mentalitāte.
Latvijas iedzīvotājiem būs grūti sastrādāties ar kolēģiem no ārvalstīm, vadītājiem nebūs viegli vadīt kolektīvus, kuros ir arī viesstrādnieki.
Mēs Latvijā vispār integrāciju īstenojam diezgan kūtri, un arī ar pielāgošanos globālām pārmaiņām mūsu sabiedrībai reizēm gadās grūtības. Iespējams, situācija mainīsies līdz ar paaudžu maiņu. Mums Biznesa augstskolā Turība mācās ārvalstu studenti no aptuveni 35 pasaules valstīm, kas atrodas dažādos kontinentos. Plaši pārstāvēta ir Indija, Uzbekistāna un Ukraina. Jāteic, ka integrācija studentu vidē notiek ļoti veiksmīgi. Taču te ir runa pamatā par jauno paaudzi. Šolaiku jaunieši domā globālās kategorijās, taču vecākās paaudzes pārstāvjiem un arī daļai vidējās paaudzes joprojām raksturīgs diezgan šaurs skatījums.
Uz ārvalstīm aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos mūsu valstī uzskatāt par reāli iespējamu?
Manuprāt, lielākā problēma nav tā, ka no Latvijas uz ārzemēm aizbraukuši tādi cilvēki, kuri pēc sava rakstura ir tendēti doties pasaulē laimi meklēt, tādi cilvēki, kuri aizbrauc strādāt mazkvalificētu darbu uz kādu turīgāku valsti, tad brauc uz nākamo valsti un tad vēl uz citu valsti. Lielākā problēma ir, ka gudri, mērķtiecīgi Latvijas iedzīvotāji aizbrauc uz ārzemēm, piemēram, studēt augstskolā citā valstī vai strādāt starptautiskos projektos, un vairs neatgriežas Latvijā. Šādus cilvēkus mūsu valstij nevajadzētu pazaudēt. Var pat sacīt, ka šādus cilvēkus mūsu valsts nedrīkstētu pazaudēt.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 19. aprīļa, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
vispirms
Kas
Māris