Vairāki nozares pārstāvji iesaka tiem, kam mājoklis vajadzīgs, to iegādāties tuvākā pusgada laikā, jo cenas aizvien tuvinās celtniecības buma posma pašizmaksai. Cenu samazināšanās varot radīt jaunu spekulācijas vilni - tirgus dalībnieki ar brīviem līdzekļiem nopirks lielāku skaitu dzīvokļu, ko pārdot pēc cenu kāpuma atjaunošanās. Tādu tuvākajā laikā gan neparedz.
Cenas veicina
Mājokļu vidējā cena Baltijas valstīs veido mazāk nekā pusi no līdzīgu mitekļu cenām Helsinkos vai Stokholmā, norāda Ober Haus Real Estate Advisors tirgus analītiķi. Lai nopirktu dzīvokli Rīgā, nepieciešamas 120 mēnešalgas, bet miteklis Helsinkos, Stokholmā, Frankfurtē vai Parīzē maksā 185-265 mēnešalgas. Baltijā pagaidām vēl nav pilnībā izpaudusies ietekme no pērnvasar sākušās globālās kredītu krīzes. Taču var prognozēt, ka Baltijas mājokļu tirgus kļūs aizvien līdzīgāks Rietumeiropai nekustamā īpašuma vērtības ziņā, jo pieprasījums pēc jauniem kvalitatīviem mājokļiem nolietotā dzīvojamā fonda dēļ nesamazināsies.
Vislielākie ieguvēji ir tie Latvijas iedzīvotāji, kas mājokli iegādājušies līdz 2004.gada beigām, uzskata Sampo bankas finanšu analītiķi. Kredītņēmēji, kuri mājokli iegādājušies par maksimuma cenu 2007.gadā, var nokļūt situācijā, kad nekustamā īpašuma tagadnes vērtība ir mazāka par kredītsaistībām. Līdzīgs risks draud arī šā brīža pircējiem. Kā Diena rakstīja, bankas izprot šo situāciju, tāpēc īpašumu pārvērtēšana nenotiek masveidīgi, noteicošais ir klienta spēja segt kredīta maksājumus. Sampo bankas vecākais finanšu analītiķis Toms Grīnbergs iesaka kredītlīguma nosacījumus pārrunāt ar banku un konsultēties par pārkreditēšanu, pārskatot arī klienta kredītreitingu, kurš, visticamāk, uzlabojies. Tā var iegūt zemāku procentu likmi un mazākus ikmēneša maksājumus.
Lēnāk un lētāk
Tirgus ekspertu novērojumi rāda, ka vislēnāk darījumi patlaban notiek jauno projektu tirgū, daudzi attīstītāji spiesti apturēt māju būvēšanu, jo kredīti vairs nav viegli pieejami. Tas nākotnē varot radīt jauno projektu deficītu. Jau tagad tirgū parādījušies nekustamo īpašumu pircēji, kas vērtīgus objektus izvēlas investīcijām. Cenām noslīdot vēl zemāk, tirgū atgriezīsies spekulanti, kuri būs gatavi pirkt dzīvokļus un pārdot tos pēc tam, kad cenas atkal augs, brīdina speciālisti.
Pēc Ober Haus datiem, šogad Rīgā plānots realizēt deviņus, Rīgas rajonā - trīs, ārpus galvaspilsētas - vienu jaunu dzīvokļu projektu. Mājokļu kopskaits šajos projektos nav liels, to nodošana ekspluatācijā paredzama 2010.gadā. Pēdējā laikā par cenu samazināšanu ziņojuši vairāki attīstītāji - YIT celtniecība Jūrmalas gatvē 100, Arco Development par Bišumuižu, Superbebris - koka privātmājām, Dzimtā sēta Purvciema jaunbūvēm.
Īre veidojas
Pretēji iepriekšējām prognozēm, Rīgā ziemas sezonā novērots īres maksas kritums, secina kompānijas Rent In Riga (RIR) eksperti. Kopš ēku denacionalizācijas cenas pakāpeniski kāpa, bet pēdējo gadu laikā šī ir pirmā reize, kad īres maksa kritusies. Tā par 2-5% samazinājusies arī Rīgas centra un jauno projektu dzīvokļiem. "To var skaidrot ar pieaugošo piedāvājumu īres tirgū. Potenciālie īrnieki kļūst izvēlīgāki un apdomīgāki, līdz ar to dzīvokļu īpašnieki ir gatavi pazemināt cenu, lai ātrāk noslēgtu darījumu," skaidro RIR pārstāvis Jānis Lipša.
Jauna tendence ir ārvalstu investoru interese par dzīvokļu iegādi ilgtermiņa izīrēšanai. Šāds tirgus pavērsiens var ilgtermiņā nodrošināt kvalitatīvu īres dzīvokļu piedāvājumu, vērtē RIR eksperti. Piedāvājums īres tirgū joprojām aug, jo nepārdodamo mitekļu saimnieki mēģina nogaidīt. Lielākais piedāvājuma pieaugums vērojams jauno projektu segmentā. Tomēr pieprasījums pēc mājokļu īres vairs neaug tik strauji. "Cilvēki ir gatavi īrēt kvalitatīvus jaunos dzīvokļus, tomēr ir prasīgāki par cenu, ko dzīvokļu īpašnieki bieži uzstādījuši pēc ikmēneša kredīta maksājuma apjoma, nevis dzīvokļa kvalitātes," vērtē J.Lipša.
Ekspertu viedoklis. pirkt vai nogaidīt?
Ilmārs Vamzis, DnB Nord banka
Bīstamākais pašlaik ir lasīt paziņojumus par bankrotējošiem uzņēmumiem un cenu krišanos nekustamā īpašuma tirgū. Ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo sabiedrībā ir radīts mīts, ka briest otrais spekulāciju vilnis, - visi, kas sakrājuši naudu, pirks īpašumus, kurus bankas gada otrajā pusē pārdos par ievērojami zemāku cenu. Šāds attīstības scenārijs ir nepamatots, to pierāda izsoles - bankas neatdos īpašumus par pusvelti! Kad cena nebūs reāla, bankas īpašumus, visticamāk, paturēs. Šo mītu vajadzētu novērst, jo tas visvairāk provocē cilvēkus nogaidīt un neiegādāties īpašumu. Cita problēma - izsolēs nevar pieteikties cilvēki, kuriem nav pieejami lieli naudas krājumi, tātad nevar iegādāties īpašumu ar hipotekāro kredītu. Šo jautājumu paredzēts sakārtot, tomēr apstākļu sakritības gadījumā var rasties shēma, kas novedīs pie liela apjoma dzīvokļu uzpirkšanas un atkārtota spekulāciju viļņa.
Milāna Skumbiņa, Coral group
Daļa klientu uzskata, ka vēl nedaudz jānogaida, citi vērtē iespējas un realizē savas vēlmes. Pašlaik izvēle ir plaša, un ar pārdevējiem var vienoties par labu cenu. Tomēr noteikti jāizvērtē, par kādas kvalitātes mājokļiem ir runa. Tā sauktie spekulanti ļoti izvērtē iegādājamo objektu riskus. Topā ir projekti, kam ir zināma naudas plūsma. Dzīvokļu portfeļi šobrīd netiek uzskatīti par likvīdu objektu portfeli. Diez vai kāds fonds būtu motivēts par zemu cenu iegādāties īpašumu, jo šobrīd tas nav konkurētspējīgi.
Andris Vilks, SEB banka
Vairākums sabiedrības nav gatava pieņemt pašreizējās cenas. Ņemot vērā ekonomisko situāciju, grūti mudināt cilvēkus izdarīt pirkumu. Ir pozitīvas tendences -, lemjot par pirkumu, var runāt par nozīmīgām atlaidēm. Nav pamata cerēt, ka Latvijas ekonomika iekritīs tik dziļā bedrē, ka īpašumu cenas nokritīs vēl par 30-35%. Pie tādas cenu dinamikas radīsies daudz nopietnākas nepatikšanas ekonomikā. Tāpēc tiem, kam ir iespējas un vēlme iegādāties īpašumu sev, būtu vērts izšķirties par pirkumu tuvākajos mēnešos. Savukārt tos, kuriem pašlaik līdzekļu nav, būs grūti motivēt pirkt īpašumu.
Avots: izdevuma Kur Dzīvot…diskusija