Viņš norādīja, ka lidostā vairāk nekā pusi pasažieru apkalpo airBaltic, līdz ar to svarīgi esot saprast, kā pēc jaunā airBaltic vadītāja Martina Gausa iecelšanas amatā aviokompānija plānojusi darboties.
Pērn lidosta esot apkalpojusi vairāk nekā piecus miljonus pasažieru, un šādu skaitu lidosta esošajās telpās nevarot komfortabli apkalpot. Jaunais terminālis nav nepieciešams, ja pasažieru skaits pietuvojas trīs miljoniem pasažieru gadā, skaidroja Luhse.
Kā ziņots, jau iepriekš, pērnā gada rudenī, Luhse skaidroja, ka airBaltic finansiālās problēmas nobremzējušas starptautiskās lidostas Rīga termināļa piebūves celtniecības projektu un tas var tikt atlikts uz trim četriem gadiem.
Pašreizējā termināla paplašināšana ar piebūvi ziemeļu galā izmaksātu 68 miljonus eiro (45,7 miljonus latu).
Koncepts paredz Šengenas un ne Šengenas pasažieru plūsmas pilnīgu nodalīšanu, bagāžas komplektācijas zāles ar automātisko bagāžas komplektēšanas sistēmu izbūvi, pasažieru reģistrēšanās zonas paplašināšanu, kā arī gaisa kuģu piestātņu ēkas paplašināšanu.
Kā ziņots, starptautiskā lidosta Rīga 2011.gadā apkalpojusi 5,1 miljonu pasažieru un tas ir par aptuveni 9% vairāk nekā 2010.gadā, liecina lidostas apkopotā statistiska.
2010.gadā lidostā tika apkalpoti 4,66 miljoni pasažieru.
airBaltic pērn pārvadājusi 3,35 miljonus pasažieru (no Rīgas, Viļņas un Tallinas), kas ir par 5% vairāk nekā 2010.gadā.
Kā iepriekš norādīja bijušais finanšu ministrs un ilggadējs airBaltic padomes loceklis Edmunds Krastiņš, airBaltic sagaida straujš reisu skaita samazinājums, jo, lai uzturētu pašreizējo lidojumu tīklu, nepieciešami vēl desmiti miljonu latu, kurus valsts kā īpašnieks, visticamāk, neieguldīs. Intervijā biznesa portālam Nozare.lv viņš norāda, ka "valsts jau nekādus riskantus soļus nespers". "Nauda, visticamāk, netiks guldīta, un airBaltic pāries uz Estonian Air modeli. Tas nozīmē strauju reisu samazinājumu, jo kurš gan par pašreizējo tīklu maksās? Vajadzīgi ir desmitiem miljonu latu, lai izvēlētos citu variantu," skaidroja Krastiņš.
airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem. Neatkarīgi no izlidošanas vietas airBaltic piedāvā ērtus savienojumus no sava Ziemeļu tranzītmezgla Rīgā uz galamērķiem aviokompānijas maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, NVS un Tuvajos Austrumos.
airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. airBaltic flotē ir 34 lidmašīnas: sešas Boeing 737-500, astoņas Boeing 737-300, divas Boeing 757-200, desmit Fokker 50 un astoņas Bombardier Q400Next Gen. airBaltic veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām - Rīgas, Viļņas un Tallinas.
airBaltic konsolidētie zaudējumi 2010.gadā bijuši 35,9 miljoni latu, bet apgrozījums - 204,4 miljoni latu, kas ir par 11,6% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft informācija. Savukārt provizoriskie dati liecina, ka 2011.gadā airBaltic strādājis ar vairāk nekā 60 miljonu latu zaudējumiem un 204 miljonu latu apgrozījumu.