Šobrīd darba tirgū līdztekus strādā četru vecumposmu darbinieki – tā sauktās Baby boomers, X, Y (jeb milleniāļu) un Z paaudzes. Tas rada dažādus izaicinājumus gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, piemēram, ikdienā organizējot darbu uzņēmumā un sadarbību starp kolēģiem, kā arī skaidrojot konfliktsituācijas. Atšķirības diktē arī atšķirīgā motivācija, kas vada dažādu paaudžu darbiniekus: vecumā līdz 30 gadiem lielākoties svarīgāka ir karjeras izaugsme, 30–49 gados – dzīves kvalitāte un lielāka alga, savukārt vecākiem strādājošajiem būtiskāka ir stabilitāte.
Lai gan paaudžu atšķirības darba devēji redz un zina, 30% no viņiem tās tomēr neņem īpaši vērā, organizējot ikdienas darba procesu, liecina mobilo sakaru operatora Bite šovasar veikts pētījums, kas atklāj gan darba ņēmēju, gan darba devēju skatījumu uz paaudzēm darba vidē. Tajā pašā laikā paaudžu atšķirību respektēšana var palīdzēt skaidrāk saprast, kāpēc dažādībā ir spēks, un piedzīvot šo dažādību kā kolosālu pieredzi, nevis murgu, norāda eksperti, kas minētā pētījuma sakarā šonedēļ bija pulcējušies uz diskusiju.
Mainīgās robežas
Latvijas darba tirgū šobrīd visvairāk ir 25–44 gadus vecu strādājošo – 46,80%, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati. 23,80% ir 45–54 gadu vecumā, 19,30% – 55–64 gadu vecumā. Vēl 6,3% ir 15–24 gadus veci jaunieši jeb paaudze, kas darba tirgū tikai ienāk, un 4% ir cilvēki vecumā no 65 līdz 74 gadiem jeb paaudze, kas no darba tirgus pamazām aiziet.
Runājot par dažādu vecumposmu darbinieku atšķirībām un to ietekmi uz darba vidi, Latvijas Universitātes profesore un izglītības zinātņu eksperte Zanda Rubene atzīst, ka Bites pētījumā aptaujāto Latvijas darba devēju un darba ņēmēju paustais precīzi ilustrē ASV un Rietumeiropā veiktos pētījumus paaudžu jomā. Arī Latvijas darba devējiem izaicinājumi saistībā ar vecāko paaudžu darbiniekiem galvenokārt ir šo strādājošo bailes no pārmaiņām, jaunas pieejas un tehnoloģijām darba vietā, savukārt vislielākās problēmas ir sadarbībā ar gados jaunākajiem darbiniekiem, kuru sociālie paradumi bieži neatbilst darba devēju gaidām un izpratnei par labu korporatīvo kultūru. "Paaudžu pētījumos dominē atziņa, ka mūsdienu jaunieši ir "tūlītējās baudas paaudze" un viņi vēlas strādāt savu sapņu darbu ar konkurētspējīgu atalgojumu, kas ir četrciparu skaitlis jau uzreiz pēc izglītības diploma iegūšanas. Viņi nevēlas veidot lēnu karjeru un sākt ar "mazumiņu". Tādēļ arī notiek sapņu darba meklējumi, kas nozīmē biežāku darba vietu maiņu un augstākas prasības pret darba devēju," Z. Rubene skaidro.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 16. augusta,, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!