Viena no programmas sastāvdaļām – labbūtības vēstnešu kustība – ir vienkārši īstenojama, neprasa lielus finansiālos resursus, toties ir iedarbīga un, kā rāda Mars pieredze, izpelnījusies arī uzņēmumā strādājošo atsaucību. "Tā ir iespēja entuziastiskiem un aktīviem darbiniekiem regulāri tikties mazās pašorganizētās komandās, ģenerēt idejas un organizēt pārējiem kolēģiem aktivitātes, kas veicina darbinieku iesaisti un sniedz ieguvumus viņu mentālajam un fiziskajam stāvoklim," skaidro Šmate. Darbinieku iniciatīvas, kas palīdz paaugstināt kolēģu vispārējo labbūtību, šobrīd ir globāla un augoša tendence.
Nav slēgtais klubiņš
Be Well programma kompānijā Mars visā pasaulē darbojas aptuveni jau kopš 2017. gada, bet labbūtības vēstneši Baltijā patlaban ir ar divu gadu stāžu. Baltijas līmenī šādu lomu papildus tiešajiem darba pienākumiem uzņēmušies pieci darbinieki, konkrēti Latvijā – trīs. "Kļūt par labbūtības vēstnesi ir brīvprātīgs lēmums neatkarīgi no ieņemamā amata. Tas arī nav "slēgtais klubiņš", un pievienoties vai pārtraukt līdzdarbošanos var jebkurā brīdī," saka Šmate.
Dacei Jaunķiķei, kura Mars ir pārdošanas pārstāve, iespēja kļūt par labbūtības vēstnesi sakrita ar vēlmi darīt kaut ko vairāk savas veselības labā. Šis vienlaicīgums licies kā zīme. "Tas bija foršs veids, kā es, darot labu sev, varu palīdzēt arī citiem," Dace saka. Viņai vienmēr paticis izmēģināt ko jaunu, tāpēc izlēmusi pieteikties un paskatīties, vai vēstneses loma viņu aizrauj. Izrādījies – aizrauj gan! Dace stāsta, ka divi gadi paskrējuši nemanot, arī vēstnešu komandas sastāvs mazliet mainījies, taču tās darbošanās princips ir stabils: gada sākumā lielākā sapulcē tiek saplānots iecerētais visam gadam, bet vēlāk komanda palaikam satiekas nelielās prāta vētrās, lai izslīpētu aktivitāšu idejas – kas kurā brīdī būtu piemērotāks un spētu iesaistīt pēc iespējas vairāk kolēģu. "Pārsvarā šīs lietas ir ar ļoti mazu budžetu vai vispār bez naudas tērēšanas," Dace piebilst.
Savukārt Olga Ekšteine, Mars jaunākā produktu portfeļa vadītāja, jau sāka strādāt šajā uzņēmumā ar domu, ka grib dabūt gatavu ko vairāk par darba uzdevumiem. "Ar iepriekšējo darbavietu piedalījāmies Ričarda Brensona organizētajā Virgin Pulse Global Challenge," Olga stāsta. Ar kolēģiem sadalījušies komandās un ar iešanu un skriešanu krājuši fiziskās aktivitātes, lai pēc tam tās pārvērstos naudā, kas tika ziedota labdarībai. "Mana komanda uzvarēja! Un bija prieks, ka sākām staigāt ar vīru un meitu – sākumā 20 000 soļu dienā, tad 30 000, tad 50 000. Galu galā mēs pat nogājām 90 000 soļu dienā, kas ir ap 70 km! Pierādīju sev, ka varu, un citiem, ka tas ir iespējams," Olga atceras. Sākot strādāt Mars, viņa jau drīz piedāvāja līdzīgu soļošanas projektu īstenot arī te, bet, izdzirdot par labbūtības vēstnešu kustību, Olgai uzreiz bija skaidrs – gribu par tādu kļūt! Patlaban Mars darbinieku dalība apjomīgā soļu izaicinājumā ir centrālā aktivitāte, ko viņa organizē. "Man patīk, ka cilvēki stāsta, ka viņus tas motivē katru dienu piecelties no dīvāna vai datorkrēsla un kaut ko padarīt. Arī mani pašu tas motivē, jo, strādājot no mājām, palaikam ir grūti sevi piespiest izkustēties."
Šmate kompānijas darbinieku gatavību kļūt par labbūtības vēstnešiem vērtē kā lielu – galu galā pieci vēstneši no Baltijas 50 darbinieku kolektīva nav maz. Visā reģionā, kurā kompānijas struktūrā ietilpst arī Latvija (Baltija, Adrijas jūras, Balkānu valstis, Izraēla un Ukraina), kopumā ir 25 labbūtības vēstneši. "Arī atbalsts šo cilvēku entuziasmam citu kolēģu vidū ir ievērojams," Šmate atsaucas uz nesen veikto iekšējo aptauju uzņēmumā. Darbinieki augstu vērtē vēstnešu rosību, jo arī paši vēlas būt fiziski aktīvi, justies labāk, mazināt stresu, uzlabot savu veselību un ikdienas paradumus, celt pašapziņu, socializēties, izmēģināt kaut ko jaunu u. tml.
Apgājuši apkārt Zemei
Pie lielākiem projektiem labbūtības vēstneši ķeras kopīgi, savukārt mazākas iniciatīvas organizē arī katrs individuāli. Starp īstenotajām idejām ir smūtiju meistarklase un meikapa speciālista viesošanās uzņēmumā 8. martā, jogas sesija birojā un attālinātas nodarbības ar fizioterapeitu. Bijis arī kolēģu un viņu ģimeņu Ziemassvētku pasākums ar radošajām darbnīcām, rūķi, dāvanām, diskotēku un tirdziņu, kurā tika tirgotas no dažādām mārketinga kampaņām iekrājušās lietas, bet savāktā nauda – ziedota kādam slimam bērniņam veselības atgūšanai. "Šādi var gan stiprināt komandu un uzlabot tās noskaņojumu, gan palīdzēt vēl kādam," saka Olga, kura bijusi Ziemassvētku pasākuma idejas autore. Palaikam tiek realizēti arī nelieli nedēļas izaicinājumi ar balvām par darbinieku interesantākajām pusdienu fotogrāfijām vai labākā nosaukuma izdomāšanu kādam darba projektam. Vēstneši aicina kolēģus izmantot tiešsaistē pieejamos kursus par enerģijas pārvaldību, izturības attīstīšanu, atjaunošanos u. tml. Jau otro gadu rit projekts Beach Body jeb Līdz pludmalei 100 dienu. "Izveidojām grupu, kam var pievienoties tie, kuri vēlas sākt veselīgāk dzīvot, iegūt slaidāku augumu. Cits citu grupā atbalstām, dalāmies ar padomiem, idejām, receptēm, vingrinājumiem," raksturo Dace.
Visapjomīgākais ir jau pieminētais soļu krāšanas izaicinājums piecu mēnešu garumā, kas arī notiek otro gadu. Pērn tajā tika iesaistīta visa Mars Baltijas komanda, šogad darbinieki varēja izvēlēties, vai to darīt, taču neturpināja tikai daži. Olga ar gandarījumu atklāj pirmās sezonas iespaidīgos rezultātus: 57 darbinieki piecos mēnešos nogājuši 53 599 km, kas ir kā apiet apkārt zemeslodei 1,3 reizes. Izaicinājuma rekordists pieveicis 2700 km, un vienā nedēļā viņa sasniegums bija 205 km.
"Šis izaicinājums ietver gan soļošanu, gan skriešanu, gan riteņbraukšanu. Esam izstrādājuši speciālu formulu, kā to visu konvertēt soļos. Projektu sākām jau pirms pandēmijas, bet starts sakrita ar pirmā Covid viļņa sākumu. Tas, manuprāt, bija ļoti labs stimuls turpināt kustēties, iet ārā, jo darba rutīna visiem bija mainījusies: sēdējām mājās ar visu no tā izrietošo – mazkustīgumu, ledusskapja virināšanu utt. Kolēģi bija ļoti motivēti. Visus sadalījām komandās, bija balvas uzvarētājkomandai un soļu rekordistam. Grupas cita citu atbalstīja, katru nedēļu dalījās ar rezultātiem, sūtīja bildes no vietām, kur gājuši, skrējuši u. tml. Tas bija morāls un fizisks uzmundrinājums, kas mūs ļoti saliedēja. Šobrīd to turpinām," stāsta Dace.
Viņa pati kolēģus dažādos veidos cenšas iedvesmot skriešanai. "Es uzskatu, ka motivēt vajag ar piemēru. Pati sāku ar skrējienu ap kvartālu. Tas bija viens kilometrs, man mēle bija pār plecu, seja sarkana, pēc tam nevarēju kājas pavilkt. Bet pamazām pa šiem diviem gadiem tas nu jau ir izaudzis līdz 90 km nedēļā. Tā ir manis pašas iniciatīva – izvirzīt sev kaut kādus mērķus, jo man ļoti nepatīk, ja man kaut ko uzspiež no malas – dari, jo tā vajag. Un es redzu, ka mana pieredze iedvesmo cilvēkus. Kā labbūtības vēstnese motivēju kolēģus, un vienlaikus dalība šajā programmā motivē arī mani pašu nepārtraukt sportot."
Saikne un iepazīšanās
Lai gan klātienes komunikāciju nekas nevar aizstāt, Dace spriež, ka labbūtības vēstnešu organizētās aktivitātes palīdz nepārtrūkt socializācijai starp kolēģiem, arī strādājot attālināti. "Mentāli cits citu sajūtam caur šiem pasākumiem – ka nav tikai darbs," Dace saka un apstiprina uzņēmumā kopto pārliecību – vispirms ir jādomā par katra cilvēka labsajūtu, lai viņš varētu dot pienesumu gan sev, gan darbavietai, gan visai pasaulei. Daudziem šie pasākumi ir iespēja pamēģināt jaunas lietas un atrast domubiedrus starp kolēģiem ne tikai darba jautājumos. "Parādās dažādi interesanti fakti par cilvēkiem, ko tu citādi neuzzinātu," teic Dace, kura uzsver – šādi labāk iepazīti arī reti satiktie kolēģi no Lietuvas un Igaunijas.
Olga norāda, ka soļošanas izaicinājums lielā mērā palīdzējis visiem izreaģēt stresu, kas radās līdz ar pandēmijas jauno realitāti, bet ikviena nelielā aktivitāte ļauj justies kā komandai, pat fiziski netiekoties. "Uzņēmumā jūtamies kā ģimene, un projekts to vēl vairāk ir pastiprinājis," viņa saka.
Pirms Covid-19 labbūtības vēstnešu īstenoto aktivitāšu, protams, bija vairāk nekā tagad, taču, par spīti daudzām atceltām klātienes iecerēm, pandēmija ir pierādījusi vēstnešu un visas Be Well programmas nepieciešamību, spriež Šmate. Un stāsts nav tikai par fizisku kustēšanos. "Dalība vēstnešu rīkotajos pasākumos palīdz iepazīt kolēģus tuvāk, jo teju katra aktivitāte paredz komandas darbu un komandas parasti tiek izveidotas pēc nejaušības principa. Tas palīdz veidot saikni starp darbiniekiem, pilnveidot viņu savstarpējās attiecības un stiprināt komandas garu. Jāatzīst, ka šī ir priekšrocība, kas sākotnēji pat netika plānota kā primārais šo aktivitāšu mērķis," stāsta Šmate. Mars darbinieku aptauja rāda, ka bez jau minētā viņi par saviem ieguvumiem šajos pasākumos uzskata arī iespēju parādīt savus hobijus, izkļūt no ikdienas rutīnas, izmēģināt kaut ko jaunu, kas ne tikai izklaidē, bet arī sekmē pašdisciplīnu. Aktivitātēs vienlīdz atsaucīgi iesaistās visu līmeņu dalībnieki, bet Šmate pieļauj, ka atsaucība ir tik liela tieši tāpēc, ka pasākumus rīko vēstneši, nevis centralizēti uzņēmuma vadība.
Ne tikai skaisti lozungi
Par labbūtības vēstnešiem Mars kļūst tie, kuri to vēlas, – pārsvarā enerģiski, pozitīvi veselīga un aktīva dzīvesveida piekritēji ar organizatora prasmēm, kuri var motivēt ne tikai sevi, bet arī citus. "Šo cilvēku mērķis vienmēr ir īstenot kaut ko reāli sasniedzamu, un arī darbības jomas var būt dažādas – viens vairāk fokusēsies uz sportošanu, cits pievērsīsies ieteikumiem, kā veselīgi gatavot, vēl kāds izdomās lasīt pasakas tiešsaistē kolēģu bērniem, lai dotu brīvu mirkli vecākiem," saka Šmate.
"Kur vēl foršāk! Varu darīt labu gan sev, gan citiem, parādot kolēģiem, ka dzīvot, izdarot kādas veselīgākas izvēles, var būt jautri, interesanti, motivējoši," par saviem ieguvumiem saka Dace un piekrīt, ka šādās aktivitātēs saplūst robežas, kur beidzas darba attiecības un sākas draudzība. Tā kā pašu labbūtības vēstnešu ziņā ir tas, cik daudz, cik bieži un cik intensīvi iesaistīties pasākumu rīkošanā, darba pienākumi vai pašu labbūtība nekādi necieš. "Ja tev kaut kas no sirds patīk, atslēga ir plānošanā. Vienīgais izaicinājums – piedomāt, lai plānotās aktivitātes būtu interesantas maksimāli daudziem un lai iesaistīšanās tajās neprasītu īpašas pūles vai laiku," Dace vērtē.
Arī Olga ir atklājusi, ka viņai patīk organizēt un, ja kaut kas iet pie sirds, tam laiku var atrast. "Labbūtības vēstneša lietas daru tad, kad man ir brīvs brīdis. Tā nav noteikta slodze, kas jāpaveic ik dienu. Turklāt neesmu viena, esam piecu cilvēku komanda." Olga vērtē, ka allaž būs kāds kolēģis, kam kāda konkrēta aktivitāte nepatiks, taču nav tādu, kas vēstnešu rīkoto pasākumu klāstā sev neatrod vispār neko un nepiedalās nekur. Svarīgs darbinieku labbūtības uzturēšanā ir arī uzņēmuma atbalsts. "Man liekas fantastiski, ka Mars par to rūpējas. Un tie nav tikai lozungi, bet gan reālu iniciatīvu piedāvāšana. Man arī liekas ļoti labi, ka nav viena galvenā, kas diktē, kas un kā būtu jādara, bet kolēģi savā starpā var nolemt, ko darīt, un kompānija to visu atbalsta," Olga saka. Darbā mēs pavadām ļoti daudz laika, tāpēc ir svarīgi zināt, ka darbavietai nav vienalga, kā tu jūties, viņa uzsver.
Arvien plašākai darbinieku dalībai labbūtības vēstnešu organizētajās aktivitātēs ir sniega bumbas efekts, kur viens pavelk līdzi citus. Tas faktiski veicina jauna rīka attīstību darbinieku labbūtības veicināšanai, kas ietver arī dažādus informatīvos materiālus un dalīšanos personīgajā pieredzē par labbūtības jautājumiem, atzīst Šmate: "Tā tiek vairota ne tikai darbinieku iesaiste, bet arī zināšanas." Jau tagad ikvienam darbiniekam individuāli un komandām ir pieejami dažādi labbūtības sekmēšanas resursi – izglītojošie materiāli, tīmekļsemināri par enerģijas vadīšanu un mentālo izturību, ir arī iespēja novērtēt savu labbūtību. "Nākotnē organizāciju vidē pieaugs pieprasījums pēc labbūtības vēstnešiem, kuri ir apmācīti, kā sniegt atbalstu kolēģiem ar mentālo veselību saistītos jautājumos. Tas ir viens no virzieniem, kurā plānojam attīstīties," norāda Šmate.