Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un Latvijas nostāju pret Kremļa agresīvo politiku mūsu sabiedrībā ir asi aktualizējies jautājums par Krievijas graudu tranzīta aizliegumu.
Otrajā vietā aiz Spānijas
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja Eiropas Savienībā (ES) aiz Spānijas.
Jāteic, ka jautājumā par Krievijas graudu tranzīta aizliegumu ir vērojama Latvijā valdošās koalīcijas nevienprātība. Proti, gan valdības vadītāja Evika Siliņa (Jaunā Vienotība), gan ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)) ir izteikušies, ka Latvija ir par graudu tranzīta aizliegumu, taču nedarīs to vienpusējā kārtībā, jo, lai aizliegums būtu efektīvs, tas jāpieņem visas ES līmenī, par to vienojoties visām dalībvalstīm.
Pretēja nostāja ir koalīcijas partijai Progresīvie, kuras satiksmes ministrs Kaspars Briškens ir paudis, ka atbalsta pilnīgu Krievijas graudu tranzīta aizliegumu, negaidot kopējo ES nostāju. Mūsu valdības nostāja vismaz pagaidām ir tāda, ka Latvija šādu lēmumu nepieņems viena pati.
Zemkopības ministrija savā informatīvajā ziņojumā par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā vēsta, ka 2023. gada pirmajos desmit mēnešos ES dalībvalstis kopumā no Krievijas importēja produkciju 2,2 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021. gada atbilstošo periodu ir pat par 10% vairāk. Savukārt Latvijas imports veidoja 12% no kopējās ES importa, kas veikts no Krievijas, vērtības, mūsu valstij, kā jau minēts, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 19. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00