Pēdējo divu mēnešu galvenie notikumi globālajos finanšu tirgos ir saistīti ar Donalda Trampa atgriešanos Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta amatā.
D. Trampa publisko retoriku un darbību raksturo strauji mainīgi paziņojumi, kas no rīta var vēstīt kaut ko vienu, bet vakarā jau ko gluži citu. Šāda veida publiskā komunikācija, ko īsteno ekonomiskās lielvaras ASV prezidents, finanšu tirgos ir ienesusi vispārēju nenoteiktību.
Šopavasar neparedzamība kaitē ne tikai ieguldījumiem akciju tirgos, bet arī naudas plūsmām reālajā ekonomikā. Tā kā neviens nezina, cik apjomīgi galu galā būs tā dēvētie tirdzniecības tarifu kari un cik ilgi tie varētu vilkties, arī ekonomikas turpmākās attīstības prognozēšana kļūst aizvien sarežģītāka. Turklāt nenoteiktība samazina uzņēmumu finanšu rādītāju uzlabošanās bāzi un tādējādi vēl jūtamāk vājina vēlmi pirkt kompāniju akcijas.
Jāatgādina, ka, piemēram, pirmdien, 24. martā, D. Tramps paziņoja, ka piemēros 25% muitas tarifu visam importam no jebkuras valsts, kas pērk naftu vai gāzi no Venecuēlas. Pēc ASV iestāžu aplēsēm, 68% Venecuēlas eksportētās naftas iegādājas Ķīna, vēsta LETA.
Savukārt 13. martā ASV prezidents draudēja noteikt 200% muitas tarifus vīnam un citiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas nāk no Francijas un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
D. Trampa tarifu politika jau ir skārusi ASV tuvumā esošās valstis, to vidū Kanādu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 27. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60