CNPC sniegtā informācija liecina, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos Ķīna importējusi gāzi 34,9 miljonu tonnu naftas ekvivalenta apmērā, tostarp sašķidrinātās gāzes (Liquefied Natural Gas, LNG) imports sasniedzis 19,87 miljonus tonnu – par 54,6% vairāk, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu gadu iepriekš. 2017. gadā gāzes imports Ķīnā bija 68,67 miljoni tonnu, tostarp LNG imports – 38,3 miljoni tonnu naftas ekvivalenta. Starptautiskā enerģētikas aģentūra (International Energy Agency, IEA) Ķīnas plašsaziņas līdzekļu paziņojumus gan apšauba, jo
aģentūras aplēses liecina, ka pasaulē lielākās gāzes importētājas statusu Ķīna iegūs 2019. gadā.
Analītiķi gāzes importa straujo pieaugumu saista ar Ķīnas varas iestāžu centieniem ekoloģisku apsvērumu dēļ samazināt ogļu patēriņu valsts elektrostacijās un mājsaimniecībās pēdējā laikā īstenotās politikas, kas pazīstama ar nosaukumu Padarīt debesis atkal zilas, ietvaros. Oficiālā statistika liecina, ka valstī no ogļu izmantošanas atteikušās un uz gāzes apkuri pārgājušas 4,7 miljoni mājsaimniecību, tostarp 3,94 miljoni – pagājušā gada laikā. Pieaugošais patēriņš gan rada arī problēmas, jo Ķīnas infrastruktūra neatbilst strauji pieaugušajam pieprasījumam. Iepriekšējā ziemā gāzes deficīta dēļ tās cena patērētājiem atsevišķos valsts reģionos, ieskaitot Pekinu, pārsniedza 1100 ASV dolāru (947 eiro) par 1000 kubikmetriem.
Kopumā šie centieni, kā liecina ikgadējais apskats BP Statistical Review of World Energy 2018, noveduši pie tā, ka pērn ogļu patēriņš Ķīnā bija 1,893 miljardi tonnu, salīdzinot ar 1,969 miljardiem tonnu 2013. gadā, kas gan joprojām ir ap pusi visas pasaules ogļu patēriņa. Turklāt Ķīnas Nacionālā enerģētikas pārvalde paredz, ka šogad ogļu patēriņš valstī sasniegs visu laiku augstāko rādītāju, pārsniedzot 2013. gada rekordu. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes energoresursi, alternatīvā energoresursi un atomenerģētika vēl nespēj pilnībā nodrošināt augošo pieprasījumu pēc energoresursiem.
Aug patēriņš
Galvenā alternatīva oglēm Ķīnā ir gāze, un, atbilstīgi BP apskatam, pagājušajā gadā tās patēriņš valstī ir pieaudzis par 15,1%, salīdzinot ar 2016. gadu – no 209,4 līdz 240,4 miljardiem kubikmetru.
Ķīna ir stabili pasaulē trešā lielākā gāzes patērētāja, atpaliekot tikai no ASV un Krievijas. Savukārt gāzes – kā LNG, tā cauruļvadu – imports Ķīnā pērn pieauga par 26,7% un sasniedza 92 miljardus kubikmetru. Pa cauruļvadiem Ķīna importēja 39,4 miljardus, bet caur LNG termināļiem – 52,6 miljardus kubikmetru gāzes, turklāt, ja pa cauruļvadiem pērn tika importēts par 3,4 miljardiem kubikmetru gāzes vairāk nekā gadu iepriekš, tad LNG imports pieauga par 16,7 miljardiem kubikmetru. Ķīna pērn arī kļuva par pasaulē otro lielāko LNG importētāju, apsteidzot Dienvidkoreju (51,3 miljardi kubikmetru) un vairs atpaliekot tikai no Japānas (113,9 miljardi kubikmetru).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 23. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
trusis nejaukais
TrollisJT