Saraksts tika paplašināts ar septiņiem tā dēvētajiem oligarhiem, 12 viņu kontrolētajiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām. Par galvenajiem šī saraksta figurantiem kļuva multimiljardieris, alumīnija ražošanas giganta Rusal lielākais īpašnieks Oļegs Deripaska un attiecīgi arī Rusal. Vienlaikus rietumvalstu mediju sākotnējo sajūsmu par to, ka pret Krieviju beidzot noteiktas reālas, nevis tikai simboliskas sankcijas, pavisam drīz nomainīja vilšanās, jo ASV Finanšu ministrijai nācās paziņot, ka tā ir gatava izskatīt jautājumu par Rusal neiekļaušanu sankciju sarakstā, ja Deripaska atteiksies no kontroles pār uzņēmumu. Tāpat sākotnēji bija paredzēts, ka ASV pilsoņiem jebkāda sadarbība ar Rusal un tā meitasuzņēmumiem jāpārtrauc līdz 5. jūnijam, taču tagad šis termiņš ir pagarināts līdz 31. oktobrim.
Par galveno problēmu šajā gadījumā kļuva fakts, ka Rusal galvenā īpašnieka iekļaušana OFAC sankcijām pakļauto sarakstā (Specially Designated Nationals And Blocked Persons List, SDN), lai arī izraisīja ievērojamu kompānijas akciju cenu kritumu biržās, kā arī noveda pie Maskavas biržas indeksa un arī Krievijas rubļa kursa kritumu, ne mazāku iespaidu atstāja arī uz globālo alumīnija tirgu.
2007. gada izveidotā apvienotā kompānija Rusal ir pasaulē otrs lielākais alumīnija un mālzemes jeb alumīnija oksīda – izejvielas, no kuras tiek iegūts alumīnijs, – ražotājs. Atbilstīgi pašas kompānijas informācijai 2016. gadā Rusal saražoja 6,2% visas pasaules alumīnija un 6,5% mālzemes. Līdz 2015. gadam Rusal, kura aktīvi atrodas 13 valstīs piecos kontinentos, bija vadošais nozares uzņēmums pasaulē, taču tad par līderi ražošanas apjomu ziņā kļuva Ķīnas Hongqiao Group. Daudzi eksperti gan pieļauj, ka Ķīnas alumīnija ražotāji pārspīlē savus ražošanas apjomus, un šī iemesla dēļ Rusal reālā daļa pasaules alumīnija un mālzemes tirgū varētu būt ap 9%. Uzņēmuma ieņēmumi 2016. gadā bija 7,98 miljardi ASV dolāru ( 6,65 miljardi eiro), peļņa – 1,18 miljardi ASV dolāru.
Kopumā Rusal ir tik nozīmīgs spēlētājs, ka nepieciešamība pārtraukt sadarbību ar Rusal nekavējoties radīja problēmas citiem lieliem nozares uzņēmumiem. Piemēram, kompānija Rio Tinto bija spiesta paziņot, ka ārkārtas apstākļu dēļ nespēs izpildīt daļu savu saistību, jo lieli tai piederošās rūdas apjomi par mālzemi tiek pārstrādāti Rusal piederošajās rūpnīcās un atrast tām alternatīvas šobrīd nav iespējams. Rusal nonākšana ASV sankcijām pakļauto uzņēmumu sarakstā izraisīja satraukumu arī virknē Eiropas valstīs bāzētu kompāniju, kuras ir Rusal klientes un kurām alumīnija deficīts draud ar katastrofu. Piemēram, autoražotājs BMW visu alumīniju iepērk Rusal Īrijas rūpnīcā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 7. maija, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
ha
Trollis JT
Trampelis