Pieci gadi (no būvatļaujas saņemšanas brīža) būs maksimālais būvniecības laiks objektiem, kuru būvniecības ieceres lēmuma pieņemšanā tiek iesaistīta sabiedrība; visām pārējām būvēm, tai skaitā privātmājām būvniecības ilgums tiks ierobežots līdz astoņiem gadiem.
Būvdarbu turpināšana ilgāk par noteikto laiku tiks kvalificēta kā patvaļīga būvniecība ar visām no tā izrietošajām sekām.
Šādus priekšlikumus ietver Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais informatīvais ziņojums «Par spēkā esošo normatīvo regulējumu un kārtību saistībā ar izsniegto būvatļauju pagarināšanu un procesa optimizēšanu».
Paredzams, ka EM ziņojumā noteiktais regulējums stāsies spēkā pēc šā gada 1. oktobra, kas noteikts kā termiņš, līdz kuram ministrijām jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, informē EM Būvniecības un mājokļu departamenta direktore Ilze Oša.
EM pauž viedokli, ka 5 vai 8 gadi ir pietiekams termiņš, lai realizētu būvniecības procesu no projekta akcepta līdz ekspluatācijā nodošanas brīdim. I. Oša uzsver, ka šis laiks attiecas tikai uz praktiskajiem būvdarbiem, un tajā netiek iekļauta sākotnējā ieceres saskaņošana vai būvprojekta izstrāde.
Kā galvenais EM priekšlikumu mērķis tiek definēta vēlme pasargāt sabiedrību un vidi no ilgstoša būvniecības procesa, kā arī no dzīves kvalitātes pasliktināšanās. Līdzīgs regulējums, ierobežojot būvniecības procesa ilgumu, esot noteikts arī citās ES dalībvalstīs.
Cita starpā EM piedāvātie priekšlikumi arī paredz, ka projektiem, par kuriem sabiedrība ir izteikusi viedokli, vairs netiks pagarināts plānošanas un arhitektūras uzdevums, kā arī būvprojekta derīguma termiņš - respektīvi, šie dokumenti būs derīgi divus gadus.
Šajā laikā pasūtītājam jāizņem būvatļauja, lai uzsāktu būvdarbus; ja akceptētā būvprojekta derīguma termiņš būs beidzies vai gada laikā no būvatļaujas saņemšanas būvdarbi netiks uzsākti, viss būvprocess būs jāuzsāk no jauna, uz projektu attiecinot normatīvos aktus, kas ir spēkā, atkārtoti saskaņojot dokumentus.